Epilepsijas ķirurģija

Fokālas epilepsijas gadījumā visas bērna lēkmes sākas vienā konkrētā smadzeņu garozas perēklītī.

Lai varētu ķirurģiski izņemt vainīgos audus, jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, kur tieši sākas lēkme. Tātad gan lēkmju aprakstam, gan elektroencefalogrāfijas (EEG) rezultātiem, gan magnētiskās rezonanses (MR) ainai jāsakrīt, lai varētu domāt par operāciju. Turklāt jābūt pārliecībai, ka operācija neradīs kustību vai kādus citus nozīmīgus traucējumus.

Tādēļ gadījumos, kad visas lēkmes ir ar vienādu vai līdzīgu sākumu un to izskats liecina par sākumu vienā noteiktā galvas smadzeņu garozas rajonā, izmeklējumos meklē pierādījumus tam, ka perēklis atrodas attiecīgajā vietā. Ja starp lēkmēm EEG redzamā nepareizā epileptiskā aktivitāte ir pārāk plaši izplatīta vai pastāv šaubas par lēkmes simptomu rašanās zonu, veic videoelektroencefalogrāfijas monitorēšanu. Tas ir garāks izmeklējums, kura mērķis ir iegūt EEG pierakstu lēkmes laikā. Katram šādam pacientam veic MR galvas smadzenēm un citus padziļinātus izmeklējumus pēc vajadzības, lai precizētu nepieciešamo operācijas apjomu un iespējamību. Izvērtējot riskus un ieguvumus, ārstu konsīlijs (neirologi, radiologi, neiroķirurgi) vienojas par nepieciešamo ārstēšanu, pēc tam ārstējošais ārsts pārrunā konsīlija slēdzienu ar vecākiem un vienojas par tālāko taktiku.

Kallozotomija jeb smadzeņu pusložu atdalīšana ir paliatīva operācija, tas nozīmē, ka tā nenovērš epilepsijas lēkmes, bet neļauj notikt epileptiskās aktivitātes izplatībai no vienas puslodes uz otru. Tādējādi iespējams novērst lielās lēkmes ar samaņas zudumu un krišanu. Lai gan mazās lēkmes saglabājas, EEG parasti ļoti labi redzams, ka nepareizā aktivitāte pēc operācijas vērojama tikai vienā puslodē, bet otra puslode beidzot var dzīvot salīdzinoši mierīgi. Tādējādi arī bērns kļūst aktīvāks, možāks. Kallozotomiju piedāvā smagos gadījumos, kad krišanas lēkmes un ar tām saistītās traumas ir galvenā problēma un citas metodes izrādījušās nepietiekami efektīvas.