Pārlekt uz galveno saturu

Video EEG monitorēšana

Videoelektroencefalogrāfijas (Video-EEG) monitorēšanas laikā pacients (parasti kopā ar kādu no vecākiem) vairākas stundas (parasti vismaz diennakti) atrodas īpašā telpā, kur tiek filmēts un notiek nepārtraukta elektroencefalogrāfijas (EEG) un elektrokardiogrāfijas (EKG) pierakstīšana.

Attēls
videoencefalogrāfija
Izveidots: 30. marts, 2023. gads
Atjaunots: 31. maijs, 2023. gads

Video-EEG izmanto šādās situācijās:

  • Bērnam novēroti jauni lēkmjveida notikumi, bet nav pārliecības, vai tie ir epileptiski – gan pacientiem ar jau zināmu epilepsiju, gan tiem, kam nekad nav bijusi epilepsijas diagnoze.
  • Tiek plānota ķirurģiska ārstēšana un nepieciešams precizēt lēkmes sākuma zonu, lai izplānotu operāciju.
  • Medikamentu rezistenta (nejutība pret medikamentiem) epilepsija, kad par spīti atbilstošai terapijai turpinās it kā tās pašas zināmās lēkmes. Izmeklējumu veic, lai pārliecinātos, vai tās visas tiešām ir epileptiskas lēkmes vai tomēr pievienojušās arī neepileptiskas, kas rada mānīgu iespaidu, ka epilepsija nepakļaujas terapijai.

Vizītes norise

Izmeklējuma pirmajā dienā pie pacienta atnāk bērnu neirologs, lai noskaidrotu slimības vēsturi un veiktu neiroloģisko apskati, tādēļ jāsagatavojas kā uz vizīti pie neirologa.

Izmeklējuma laikā bērns var staigāt pa palātu, nodarboties ar ikdienas lietām – elektrodu vadi ir piestiprināti pie pārnēsājamas ierīces, kas ielikta somā. Pie somas piestiprināta arī trauksmes poga. Tā paredzēta situācijām, kad bērns vai vecāks, kas izmeklējuma laikā atrodas kopā ar viņu, pamana, ka sākusies lēkme. Nospiežot pogu, tiek iedarbināts trauksmes signāls māsu istabā. Medmāsa ienāks apjautāties, kas noticis – ko tieši redzējusi pavadošā persona, kādas bijušas bērna sajūtas. Tā kā monitorēšanas pieraksts ir garš, ārsts skatīsies EEG līknes, bet video ieslēgs tikai brīžos, kad redzamas izmaiņas EEG vai arī nospiesta trauksmes poga. Lai varētu precīzi izvērtēt, vai redzētais notikums sakrīt ar izmaiņām EEG, ārstam svarīgi zināt precīzu brīdi. Tāpēc būtiski medicīnas personālu uzreiz informēt par notiekošo, nevis izmeklējuma beigās pateikt, ka bijušas, piemēram, trīs lēkmes.

Izmeklējuma ilgumu nosaka bērnu neirologs, kurš nosūta uz Video-EEG. Ilgumu pieskaņo lēkmju biežumam – ja lēkmes ir vairākas reizes dienā, noteikti pietiks ar vienu diennakti. Turpretī, ja kāds no lēkmju veidiem ir reizi dienā vai retāk, var būt nepieciešams turpināt ierakstu pat piecas diennaktis. Lai saīsinātu izmeklējumu un iegūtu vairāk informācijas, lēkmju izprovocēšanai bieži izmanto medikamentu atcelšanu. Reizēm ārstējošais ārsts jau pirms izmeklējuma liek atcelt medikamentu, citreiz šādu lēmumu pieņem izmeklējuma laikā par pacientu atbildīgais ārsts. Ja pacients lieto vairākus medikamentus, visbiežāk pārtrauc lietot vienu no tiem. Pēc izmeklējuma pacients atgriežas pie iepriekšējā terapijas režīma.

Ja visus pacienta lēkmju veidus izdodas ierakstīt īsākā laika periodā, nekā minēts nosūtījumā, ārsts var atļaut doties prom agrāk. Jāsaprot, ka pretēja situācija parasti nav iespējama, proti, pat ja nosūtījumā norādītajā periodā neizdodas ierakstīt visus lēkmju veidus, izmeklējumu paildzināt nav iespējams, jo kabinets nākamajā dienā jau rezervēts citam pacientam.

Izmeklējuma laikā jāievēro pāris vienkārši principi - jāizvairās no galvas glaudīšanas, kasīšanas, berzēšanas. Lai elektrodi turētos savā vietā, tiem pāri uzliek tādu kā cepurīti, tomēr elektrodi ir pietiekami jutīgi, lai pierakstītu arī rokas radītās elektriskā lauka izmaiņas. Arī elektrodu vadu saišķa virpināšana un vicināšana var radīt izmaiņas EEG pierakstā. Izmeklējuma laikā pacients drīkst izmantot viedierīces ar noteikumu, ka tās nav pieslēgtas elektriskajam tīklam, tas ir, netiek lādētas. Ierīču lādēšanai vēlams izmantot kontaktligzdas, kas neatrodas tieši blakus pacientam.

Izmeklējuma slēdzienu parasti sagatavo trīs mēnešu laikā, tomēr mēdz būt situācijas, kad paiet ilgāks laiks. Izņēmuma gadījumos, ja situācija ir akūta, piemēram, pacientam ir ļoti daudz smagu lēkmju, kas nepakļaujas adekvātai medikamentu terapijai, un nepieciešams pēc iespējas ātrāk lemt par ķirurģisku ārstēšanu, izmeklējumu veic ārpus kārtas un arī slēdzienu sagatavo tuvāko dienu laikā.

Kad slēdziens sagatavots, vecāki saņem ziņu, ka var ierasties tam pakaļ. Vēlāk jāvēršas pie ārstējošā bērnu neirologa (vēlams pierakstīties savlaicīgi), lai apspriestu rezultātus un tālāko taktiku.

Saistītie izmeklējumi

Informatīvie materiāli

Saistīto diagnožu saraksts

Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija