Asinis
Asinis ir veidotas no asins šūnām un plazmas. Tās plūst pa asinsvadiem, kas ir sirds un asinsvadu sistēmas sastāvdaļa. Tieši asinis ķermenim piegādā skābekli un barības vielas.
Atjaunots: 18. janvāris, 2024. gads
Asinis attīra cilvēka organismu, vajadzīgās vielas nogādājot uz dažādām vietām ķermenī, savukārt liekās vielas aizgādājot prom. Tās palīdz cīnīties pret infekcijām.
Kā asinis ceļo pa ķermeni?
Sirds un asinsvadu sistēma sastāv no sirds un asinsvadiem (artērijas, vēnas, kapilāri). Sirds uzdevums ir pumpēt asinis cauri asinsvadiem. Asinis no sirds plūst uz plaušām, kur paņem skābekli. Tālāk asinis ceļo pa visu ķermeni un atdod skābekli šūnām un audiem. No tām pašām šūnām un audiem, kuriem asinis iedeva skābekli, tās paņem oglekļa dioksīdu un nes to atpakaļ līdz sirdij un plaušām, kur plaušas, cilvēkam izelpojot, gaisā izdala ogļskābo gāzi. Cilvēka ķermenī ir divu dažādu veidu asinsvadi: artērijas un vēnas. Artērijās plūst ar skābekli bagātas asinis. Eritrocīti, kas ir sarkanās asins šūnas, savāc skābekli no plaušām un nes to uz citām ķermeņa šūnām. Pēc skābekļa atdošanas ķermeņa šūnām un audiem asinis ar oglekļa dioksīdu jeb asinis bez skābekļa plūst pa vēnām. Katru reizi, kad sirsniņa saraujas, asinis izplūst pa visu ķermeni. Sirds saraušanos var just, taustot pulsu pie kakla vai pie plaukstas locītavas, vai klausoties sirdi ar fonendoskopu.
No kā sastāv asinis?
Ja asinis sadalītu pa sastāvdaļām, tad plazma būtu gaiši dzeltens šķidrums. Plazma satur olbaltumvielas, hormonus un atkritumu vielas. Plazmā peld asins šūnas. Tā sastāv no ūdens, sāļiem (elektrolītiem), olbaltumvielām un hormoniem. Plazmā atrodas tādas cilvēkam svarīgas olbaltumvielas kā albumīns, imūnglobulīns, recēšanas faktori. 90% no plazmas satura ir ūdens. Plazma ir 55% no visu asiņu daudzuma cilvēka ķermenī.
Asinīs atrodas trīs dažādu veidu asins šūnas. Lai cilvēks būtu vesels, katram šūnu veidam jāveic savs uzdevums.
Sarkanajām asins šūnām jeb eritrocītiem ir ieliekta diska forma. Daudzi eritrocīti kopā veido asiņu sarkano krāsu. Eritrocīti satur olbaltumvielu , ko sauc par hemoglobīnu. Hemoglobīns pārvieto skābekli no plaušām pa visu ķermeni un šūnām, un oglekļa dioksīdu no audiem un šūnām uz plaušām. Bez skābekļa cilvēka ķermenis nav spējīgs dzīvot. Katrs eritrocīts jeb eritrocīta šūna dzīvo aptuveni četrus mēnešus. Katru dienu ķermenis veido jaunus eritrocītus un tie aizvieto vecos. Eritrocīti aug un veidojas ķermeņa daļā, ko sauc par kaulu smadzenēm.
Baltās asins šūnas jeb leikocīti ir daļa no cilvēka imūnās sistēmas, kura gādā par to, lai cilvēks tiktu galā ar dažādiem mikroorganismiem, kas ierosina infekcijas. Leikocīti cīnās pret infekcijām. Tos savā veidā var salīdzināt ar policistiem vai armijniekiem, kuri gādā par visa ķermeņa drošību. Leikocīti ir dažādi, tiem ir dažādi nosaukumi – neitrofilie, granulocīti, monocīti un citi. Dažādām leikocītu šūnām ir atšķirīgs dzīves ilgums – no dažām stundām līdz vairākiem gadiem. Katrai leikocītu šūnu grupai ir savs uzdevums – vienas atpazīst mikroorganismu, kas nokļuvis cilvēka ķermenī, piemēram, skabargu vai baktēriju, citas cīnās ar šiem svešiniekiem, tos apēdot, vēl citi leikocīti izveido antivielas un iezīmē svešiniekus, lai pārējie leikocīti tos var atrast un uzvarēt. Kamēr leikocīti cīnās ar svešiem iebrucējiem, tie izdala ķīmiskas vielas, un tā rodas iekaisuma process. Kad mikroorganismi padara ķermeni slimu, leikocīti ļauj to pamanīt – paaugstinās temperatūra, var rasties apsārtums, iekaisuma vieta var kļūt siltāka vai sāpīga. Notiek izmaiņas asins analīzēs, tajās var redzēt iekaisuma procesu. Leikocīti aug kaulu smadzenēs un trenējas, līdz ir gatavi veikt savu darbu liesā un limfmezglos. Balto asins šūnu asinīs kopumā ir daudz mazāk nekā sarkano asins šūnu.
Trombocīti ir mazas, ovālas formas šūnas, kuras nodrošina asins recēšanas procesu. Tas nozīmē, ka trombocīti pa asinsvadiem dodas uz vietu, kur bojāta āda, izveido tur trombocītu grupu, kas palīdz brūcei beigt asiņot. Trombocītu šūnas strādā kopā ar olbaltumvielām, kuras sauc par asinsreces faktoriem. Trombocīti kopā ar specifiskajām asins recēšanas olbaltumvielām kontrolē asiņošanas riskus ķermeņa iekšpusē un uz ādas. Trombocītu dzīves ilgums ir aptuveni deviņas dienas. Kaulu smadzenēs nemitīgi notiek jaunu trombocītu veidošanās.
Kur rodas asinis?
Asins šūnas veidojas kaulu smadzenēs un orgānā, ko sauc par liesu. Kaulu smadzenes ir mīksts, porains materiāls, kas atrodas pa vidu lielajiem kauliem – kājās, iegurnī, krūšu kaulā, rokās u.c. Kaulu smadzenes var salīdzināt ar rūpnīcu, kura pēc organisma pieprasījuma un vajadzībām veido tik daudz šūnu, cik nepieciešams. Kaulu smadzenēs ir speciālas šūnas (cilmes šūnas), no kurām veidojas un aug jaunās šūnas tādā skaitā, cik organismam nepieciešams. Plazma un tās olbaltumvielas galvenokārt veidojas aknās. Ūdens un sāļi (elektrolīti) nonāk plazmā no tā, ko cilvēks apēd un izdzer.
Dažādu saslimšanu dēļ kaulu smadzenes var sākt ražot šūnas nepareizā daudzumā, citā reizē izaugušās šūnas nespēj pildīt tām uzdoto funkciju, jo augšanas laikā bijis kāds defekts. Dažkārt terapijas rezultātā asins šūnu paliek mazāk nekā vajadzētu būt, un kaulu smadzenēs cilmes šūnas nespēj tik ātri izaugt. Tad bērns var justies nevesels, tāpat var parādīties citas izmaiņas. Piemēram, ja trūkst eritrocītu, bērns var būt bāls, var pietrūkt enerģijas ikdienas aktivitātēm. Ja trūkst trombocītu, bērnam viegli, bez manāma iemesla var veidoties zilumi, asiņot deguns, smaganas. Ja trūkst leikocītu, pazeminās imunitāte un bērnam ir lielāks risks saslimt ar kādu infekciju slimību.