Atziņas pēc semināra par ēšanas traucējumiem bērniem un pusaudžiem

Ēšanas traucējumi ir specifiska, kompleksa, potenciāli dzīvību apdraudoša, psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta domāšana, uztvere un uzvedība par uzturu un ēšanu, ķermeņa svaru, formu ar tālāku sekojošu ietekmi uz psihosociālo adaptāciju un fizisko veselību.

10. aprīlī projekta “Atbalsts bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros notika informatīvi izglītojošs seminārs sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā Latvijas pašvaldībās, lai veicinātu sadarbību un kvalitatīvas palīdzības sniegšanas pēctecību pacientiem, kuri izrakstās no Bērnu slimnīcas un atgriežas savā dzīvesvietā. 

Attēls

Lielākoties ar ēšanas traucējumiem saslimst bērnu, pusaudžu vecumā un ārstējas ilgstoši. Bērnu slimnīcas BJPVC 2018. gadā aizsāktajā Ēšanas traucējumu programma, reizēm pusaudžu stāvoklis ir tik smags, ka nepieciešama stacionēšana. Bet ilgākais un grūtākais ārstēšanās periods ir mājās – ģimenē, ir nepieciešams vecāku atbalsts. Tie, kuri saslimst ar ēšanas traucējumiem, kļūst arvien jaunāki. Visbiežāk ar ēšanas traucējumiem slimo meitenes un jaunas sievietes līdz 30 gadu vecumam. Vīrieši slimo retāk, aptuveni 10% no visiem gadījumiem. Kopumā meitenes biežāk nekā puiši piedzīvo ar svaru saistītu izsmiešanu.

Bieži sastopama ēšanas traucējumu grupā ir anoreksija, ko raksturo izteiktas bailes no resnuma neatkarīgi no ķermeņa svara, pieaugoša uzņemamā ēdiena daudzuma ierobežošana, dažkārt – ēdiena izvadoša uzvedība, būtiska novājēšana, pretošanās atsākt ēšanu. Anoreksija apdraud dzīvību, tā ir grūti ārstējama, jo ir raksturīgs izteikts noliegums (pacients uzskata sevi par veselu).

Ļoti izplatīta ir – bulīmija, kuru arī raksturo bailes kļūt resniem, tāpēc tie, kam ir šis traucējums, pēc ēdienreizēm izraisa sev vemšanu.

Ārstēšanas iespējas Latvijā

• Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā. Konsultatīvais tālrunis: 25680022 (14.00-16.00 darba dienās)
• Pusaudžu resursu centrā
• Privātpraksēs un ārstniecības iestādēs

Kā pieaugušie var palīdzēt?

• Pievērst uzmanību pusaudža uzvedībai, kas var liecināt par ēšanas traucējumiem: ierobežojoša ēšanas uzvedība; izteikti samazināta šķidruma uzņemšana; sociāla distancēšanās, it īpaši, no situācijām, kas saistītas ar ēšanu; pārmērīgas bažas par svaru un ķermeņa formu; emocionālā nestabilitāte.
• Vērot izmaiņas vai nav straujš svara zudums, vecumam neatbilstošs ķermeņa masas indekss (ĶMI), sāpes vēderā, reiboņi, ģībšana, bālums, netipiska zobu nolietošanās, neizskaidrojamas kuņģa zarnu trakta problēmas, dažādas psihiskas problēmas, par ko visu jāsazinās ar ārstu.
• Ārstēšana notiek bērnu psihiatra un ģimenes ārsta uzraudzībā, pēc iespējas iesaistot psihologu, psihoterapeitu, uztura speciālistu un ģimeni. Psiholoģiskā palīdzība noderīga arī mākslas, mūzikas, drāmas, deju-kustības, smilšu terapijās, vecāku atbalsta grupā.
• Ja bērns neēd vispār vai ļoti maz (<500kcal dienā), ja nedzer vai dzer ļoti maz (<200 ml dienā), ja pēdējo mēnešu laikā svara zudums ir lielāks par 2 kg mēnesī, jāārstējas stacionārā.