Pārlekt uz galveno saturu

Anoreksija

Anoreksija jeb anorexia nervosa ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.

placeholder
Izveidots: 1. Aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 10. Augusts, 2022. gads

Tā ir apzināta ķermeņa masas samazināšana, ko izraisījis un turpina uzturēt pats cilvēks. Maza ķermeņa masa tiek uzskatīta par mērķi. Traucējumi saistās ar  uzmācīgu un pārspīlētu domu par iespējamu resnumu vai izplūdušu ķermeņa formu, nepatiku pret savu ārējo izskatu.

Izšķir divus anoreksijas tipus:

  1. Ierobežojošais tips bez kompulsīvās pārēšanās epizodēm, bez apzinātas uzņemtā uztura izvadīšanas (nelieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, neizraisa vemšanu). Zems ķermeņa svars panākts ar neēšanu un paaugstinātu fizisku aktivitāti;
  2. Pārēšanās jeb izvadošais tips – pacients regulāri pārēdas (pēc pacienta ieskatiem, apēstais daudzums var atbilst adekvātam maltītes apjomam) un izraisa vemšanu. Lieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, klizmas.

Simptomu apraksts

Anoreksijas gadījumā var vērot pazīmes no dažādām simptomu grupām – psihoemocionālajā sfērā un uzvedībā būs vērojama vēlme izvairīties no uztura uzņemšanas, ar to saistītas domas. Tā kā anoresijas gadījumā būtiski ietekmēta arī fiziskā veselība, tad arī simptomi no šīs grupas var būt kā norādes uz iespējamajiem traucējumiem.

Uzvedība:

  • Ģērbšanās kārtās, lai slēptu augumu;
  • Izsaka komentārus, ka jūtas resns;
  • Noliedz izsalkuma sajūtu;
  • Sūdzas par sāpēm vēdera rajonā;
  • Izstrādā savus ēšanas rituālus, piemēram, ēd ēdienus noteiktā kārtībā, pārlieku ilgi košļā vienu kumosu u.c.;
  • Gatavo citiem, bet pats neēd;
  • Bieži izvairās no ēdienreizēm, meklē attaisnojumus izlaist ēšanu;
  • Pārlieku liela fiziskā slodze, intensīvas sporta aktivitātes;
  • Sociāla izolēšanās no apkārtējiem, noslēpumainība;
  • Atsakās paaugstināt ķermeņa masu atbilstoši vecumgrupai;
  • Vēlas dzert daudz ūdens vai izteikti samazina tā uzņemšanu.

Emocionālā sfēra:

  • Pārņemtība ar domām par kaloriju skaitu, diētām, tauku saturu produktos;
  • Satraukts ēst publiskā vietā;
  • Grūtības būt spontānam;
  • Pat esot zem normas svara, izjūt bailes būt resnam;
  • Apgrūtināta spēja novērtēt savu ārējo izskatu saistībā ar ķermeņa aprisēm, svara krituma noliegšana;
  • Neefektivitātes sajūta;
  • Izteikta vēlme pēc kontroles;
  • Iestrēgstoša domāšana;
  • Emocionāls vēsums, vienveidība.

Fiziskie simptomi:

  • Straujš svara kritums;
  • Menstruālā cikla un/vai citi endokrīni traucējumi;
  • Malnutrīcija, ieskaitot asinsrites traucējumus, reiboņus, sirdsklauves, ģībšanu, bālumu, aukstus sviedrus;
  • Vērojama apgrūtināta spēja koncentrēties;
  • Reiboņi, kas var novest līdz ģībonim;
  • Sausa āda un nagi;
  • Uz ķermeņa parādās liekais apmatojums;
  • Mati paliek plānāki, sausāki;
  • Muskuļu vājums;Netipiska zobu nolietošanās (erozija);
  • Miega problēmas.

Simptomu saraksts

Sāpes vēderā
Menstruāciju traucējumi
Koncentrēšanās grūtības
Reibonis
Muskuļu vājums

Izmeklējumi

  • Svara un auguma mērījumi, vitālo rādītāju (pulss, asinsspiediens) noteikšana;
  • Kopējā ķermeņa apskate un veselības stāvokļa izvērtēšana;
  • Asins analīzes: pilna asins aina, bioķīmija;
  • Elektrokardiogramma;
  • Papildus var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte, apskatot emocionālo sfēru, kognitīvās spējas;
  • Rentgenogramma (kaulu  vecuma noteikšanai kavētas augšanas gadījumā, kaulu blīvuma jeb densitātes noteikšanai).

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Pilna asins aina
Klīniskā psihologa veiktā psihodiagnostika

Ārstniecība

Lai gan visus gadījumus ar kompulsīvu pārēšanos nevar novērst, ir noderīgi uzsākt terapiju tiklīdz sāk parādīties simptomi. Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, ka arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos.

Būtiska ārstēšanas procesā ir ģimenes iesaiste. Vecāki  ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kas ārstēšanās  sākumā var būt nobijušies un satraukti,  lai  gan  izturas  noliedzoši  un ārēji uzvedas pašdestruktīvi.  Svarīgi ir saglabāt vecāku atbalstošo, iedrošinošo  attieksmi  pret bērnu.

Svarīgi  ir iespēju  robežās nepieļaut  stāvokļa  pasliktināšanos,  tāpēc regulāri  jāseko  gan pacienta psihiskajam  stāvoklim, vai  nepasliktinās  emocionālais  stāvoklis  (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība, gan arī vispārējam somatiskajam stāvoklim.

Ārstniecības un rehabilitācijas metožu saraksts

Drāmas terapija
Fizioterapija

Cēloņi

Traucējumi saistās ar  uzmācīgu un pārspīlētu domu par iespējamu resnumu vai izplūdušu ķermeņa formu, nepatiku pret savu ārējo izskatu.

Speciālisti, pie kā vērsties

  • Ģimenes ārsts – pirmreizējā stāvokļa novērtēšanai, riska izvērtēšanai, turpmākās ārstēšanas taktikas noteikšanai;
  • Pediatrs – fiziskā stāvokļa un riska novērtēšanai;
  • Bērnu psihiatrs – psihiskā stāvokļa izvērtēšana, multidisplināras komandas veidošana un tālākās taktikas noteikšana.

Anoreksijas gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni, bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita, tāpat būtisku uzlabojumu var sniegt arī fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).

Informatīvie materiāli

Ēšanas traucējumi

Kā vari sev palīdzēt, ja esi saskāries ar ēšanas traucējumu vai grūtībām.

Saistītas tēmas

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.

Ēšanas paradumi

Veselīgs uzturs nav pārāk sarežģīts, tomēr tam ir jāsatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas.