Pārlekt uz galveno saturu

Anoreksija

Anoreksija jeb anorexia nervosa ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.

Attēls
Barošanas jeb ēšanas traucējumu intervences
Izveidots: 1. aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 13. janvāris, 2023. gads

Anoreksija ir apzināta ķermeņa masas samazināšana, ko izraisījis un turpina uzturēt pats cilvēks. Maza ķermeņa masa tiek uzskatīta par mērķi. Traucējumi saistās ar uzmācīgām un pārspīlētām domām par iespējamu resnumu, nepatiku pret savu ārējo izskatu.

Izšķir divus anoreksijas tipus:

  1. ierobežojošais tips bez kompulsīvās pārēšanās epizodēm, bez apzinātas uzņemtā uztura izvadīšanas (nelieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, neizraisa vemšanu). Zems ķermeņa svars panākts ar neēšanu un paaugstinātu fizisku aktivitāti;
  2. pārēšanās jeb izvadošais tips – pacients regulāri pārēdas (pēc pacienta ieskatiem, apēstais daudzums var atbilst adekvātam maltītes apjomam) un izraisa vemšanu. Lieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, klizmas.

Simptomu apraksts

Anoreksijas gadījumā var vērot pazīmes no dažādām simptomu grupām – psihoemocionālajā sfērā un uzvedībā būs vērojama vēlme izvairīties no uztura uzņemšanas, no domām par to. Ņemot vērā, ka anoreksijas gadījumā būtiski ietekmēta arī fiziskā veselība, arī simptomi no šīs grupas var būt norāde uz ēšanas traucējumiem.

Uzvedības pazīmes

Emocionālās pazīmes

Fiziskās pazīmes

ģērbjas kārtās, lai slēptu augumu

pārņemtība ar domām par kaloriju skaitu, diētām, tauku saturu produktos

straujš svara kritums

izsaka komentārus, ka jūtas resns

uztraucas, ja jāēd publiskā vietā

menstruālā cikla un/vai citi endokrīni traucējumi

noliedz izsalkuma sajūtu

nespēj rīkoties spontāni

malnutrīcija, ieskaitot asinsrites traucējumus, reiboņus, sirdsklauves, ģībšanu, bālumu, aukstus sviedrus

sūdzas par sāpēm vēderā

pat sverot mazāk par normu, izjūt bailes būt resnam

apgrūtināta spēja koncentrēties

izstrādā savus ēšanas rituālus, piemēram, ēd ēdienus noteiktā kārtībā, pārlieku ilgi košļā vienu kumosu u.c.

nepēj novērtēt savu ārējo izskatu (it sevišķi - ķermeņa aprises), noliedz svara kritumu

reiboņi, kas var novest līdz ģībonim

gatavo citiem, bet pats neēd

neefektivitātes sajūta

sausa āda un nagi

izvairās no ēdienreizēm, meklē attaisnojumus izlaist maltīti

izteikta vēlme kontrolēt visu

uz ķermeņa parādās liekais apmatojums

pārlieku liela fiziskā slodze, intensīvas sporta aktivitātes

iestrēgstoša domāšana

mati kļūst plānāki, sausāki

sociāla izolēšanās no apkārtējiem, noslēpumainība

emocionāls vēsums, vienveidība

muskuļu vājums

atsakās paaugstināt ķermeņa masu atbilstoši vecumgrupai

 

netipiska zobu nolietošanās (erozija)

vēlas dzert daudz ūdens vai izteikti samazina tā uzņemšanu

 

miega problēmas

Izmeklējumu apraksts

Lai izvērtētu veselības stāvokli, pacientiem ar aizdomām par anoreksiju tiek veikta ķermeņa apskate, svara un auguma mērījumi, kā arī mērīti vitālie rādītāji (pulss, asinsspiediens). Tiek veiktas asins analīzes (pilna asins aina, bioķīmija), elektrokardiogramma, kā arī rentgenogramma (kaulu vecuma noteikšanai kavētas augšanas gadījumā, kaulu blīvuma jeb densitātes noteikšanai). Papildus pacientiem var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte, iedziļinoties emocionālās sfēras jautājumos un kognitīcajās spējās.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, ka arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos. Terapiju vēlams uzsākt tiklīdz sāk parādīties simptomi.

Ārstēšanās procesā būtiska ir ģimenes iesaiste. Vecāki  ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kuri ārstēšanās  sākumā var būt nobijušies un satraukti,  lai  gan  izturas  noliedzoši un ārēji pašdestruktīvi. Svarīgi saglabāt vecāku atbalstošo un iedrošinošo  attieksmi  pret bērnu.

Iespēju robežās nedrīkst pieļaut stāvokļa pasliktināšanos, tādēļ regulāri jāseko gan pacienta psihiskajam stāvoklim (vai nepasliktinās  emocionālais  stāvoklis (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība), gan vispārējam somatiskajam stāvoklim.

Speciālisti, pie kā vērsties

  • Ģimenes ārsts – pirmreizējā stāvokļa novērtēšanai, risku izvērtēšanai, turpmākās ārstēšanas taktikas noteikšanai;
  • pediatrs – fiziskā stāvokļa un riska novērtēšanai;
  • bērnu psihiatrs – psihiskā stāvokļa izvērtēšana, multidisplināras komandas veidošana un tālākās taktikas noteikšana.

Anoreksijas gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni, bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita, tāpat būtisku uzlabojumu var sniegt arī fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).

Informatīvie materiāli

Saistītas tēmas

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.

Ēšanas paradumi

Veselīgs uzturs nav pārāk sarežģīts, tomēr tam ir jāsatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas.