Ieteikumi vecākiem, kuru bērni sastopas ar ēšanas traucējumiem
Ieteikumi veiksmīgākai komunikācijai mājās.
Anoreksija
Anoreksija jeb anorexia nervosa ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.
Attēls
Izveidots: 1. aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 13. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 13. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Anoreksija ir apzināta ķermeņa masas samazināšana, ko izraisījis un turpina uzturēt pats cilvēks. Maza ķermeņa masa tiek uzskatīta par mērķi. Traucējumi saistās ar uzmācīgām un pārspīlētām domām par iespējamu resnumu, nepatiku pret savu ārējo izskatu.
Izšķir divus anoreksijas tipus:
- ierobežojošais tips bez kompulsīvās pārēšanās epizodēm, bez apzinātas uzņemtā uztura izvadīšanas (nelieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, neizraisa vemšanu). Zems ķermeņa svars panākts ar neēšanu un paaugstinātu fizisku aktivitāti;
- pārēšanās jeb izvadošais tips – pacients regulāri pārēdas (pēc pacienta ieskatiem, apēstais daudzums var atbilst adekvātam maltītes apjomam) un izraisa vemšanu. Lieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, klizmas.
Simptomu apraksts
Anoreksijas gadījumā var vērot pazīmes no dažādām simptomu grupām – psihoemocionālajā sfērā un uzvedībā būs vērojama vēlme izvairīties no uztura uzņemšanas, no domām par to. Ņemot vērā, ka anoreksijas gadījumā būtiski ietekmēta arī fiziskā veselība, arī simptomi no šīs grupas var būt norāde uz ēšanas traucējumiem.
|
Uzvedības pazīmes |
Emocionālās pazīmes |
Fiziskās pazīmes |
|
ģērbjas kārtās, lai slēptu augumu |
pārņemtība ar domām par kaloriju skaitu, diētām, tauku saturu produktos |
straujš svara kritums |
|
izsaka komentārus, ka jūtas resns |
uztraucas, ja jāēd publiskā vietā |
menstruālā cikla un/vai citi endokrīni traucējumi |
|
noliedz izsalkuma sajūtu |
nespēj rīkoties spontāni |
malnutrīcija, ieskaitot asinsrites traucējumus, reiboņus, sirdsklauves, ģībšanu, bālumu, aukstus sviedrus |
|
sūdzas par sāpēm vēderā |
pat sverot mazāk par normu, izjūt bailes būt resnam |
apgrūtināta spēja koncentrēties |
|
izstrādā savus ēšanas rituālus, piemēram, ēd ēdienus noteiktā kārtībā, pārlieku ilgi košļā vienu kumosu u.c. |
nepēj novērtēt savu ārējo izskatu (it sevišķi - ķermeņa aprises), noliedz svara kritumu |
reiboņi, kas var novest līdz ģībonim |
|
gatavo citiem, bet pats neēd |
neefektivitātes sajūta |
sausa āda un nagi |
|
izvairās no ēdienreizēm, meklē attaisnojumus izlaist maltīti |
izteikta vēlme kontrolēt visu |
uz ķermeņa parādās liekais apmatojums |
|
pārlieku liela fiziskā slodze, intensīvas sporta aktivitātes |
iestrēgstoša domāšana |
mati kļūst plānāki, sausāki |
|
sociāla izolēšanās no apkārtējiem, noslēpumainība |
emocionāls vēsums, vienveidība |
muskuļu vājums |
|
atsakās paaugstināt ķermeņa masu atbilstoši vecumgrupai |
|
netipiska zobu nolietošanās (erozija) |
|
vēlas dzert daudz ūdens vai izteikti samazina tā uzņemšanu |
|
miega problēmas |
Izmeklējumu apraksts
Lai izvērtētu veselības stāvokli, pacientiem ar aizdomām par anoreksiju tiek veikta ķermeņa apskate, svara un auguma mērījumi, kā arī mērīti vitālie rādītāji (pulss, asinsspiediens). Tiek veiktas asins analīzes (pilna asins aina, bioķīmija), elektrokardiogramma, kā arī rentgenogramma (kaulu vecuma noteikšanai kavētas augšanas gadījumā, kaulu blīvuma jeb densitātes noteikšanai). Papildus pacientiem var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte, iedziļinoties emocionālās sfēras jautājumos un kognitīcajās spējās.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, ka arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos. Terapiju vēlams uzsākt tiklīdz sāk parādīties simptomi.
Ārstēšanās procesā būtiska ir ģimenes iesaiste. Vecāki ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kuri ārstēšanās sākumā var būt nobijušies un satraukti, lai gan izturas noliedzoši un ārēji pašdestruktīvi. Svarīgi saglabāt vecāku atbalstošo un iedrošinošo attieksmi pret bērnu.
Iespēju robežās nedrīkst pieļaut stāvokļa pasliktināšanos, tādēļ regulāri jāseko gan pacienta psihiskajam stāvoklim (vai nepasliktinās emocionālais stāvoklis (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība), gan vispārējam somatiskajam stāvoklim.
Speciālisti, pie kā vērsties
- Ģimenes ārsts – pirmreizējā stāvokļa novērtēšanai, risku izvērtēšanai, turpmākās ārstēšanas taktikas noteikšanai;
- pediatrs – fiziskā stāvokļa un riska novērtēšanai;
- bērnu psihiatrs – psihiskā stāvokļa izvērtēšana, multidisplināras komandas veidošana un tālākās taktikas noteikšana.
Anoreksijas gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni, bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita, tāpat būtisku uzlabojumu var sniegt arī fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Ēšanas traucējumi: kā palīdzēt sev
Kā vari sev palīdzēt, ja tev ir ēšanas traucējumi?
Saistītas tēmas
Uzturs
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.