Pārlekt uz galveno saturu

Kompulsīva pārēšanās

Kompulsīva pārēšanās ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.

placeholder
Izveidots: 20. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 30. septembris, 2022. gads

Kompulsīvu pārēšanos raksturo liela pārtikas apjoma nekontrolējama uzņemšana īsā laika periodā – pat bez izsalkuma sajūtas, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta, kas var no jauna provocēt pārēšanās lēkmi. Ēšanai neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas līdzekļu palīdzību. Cilvēki bieži ēd vienatnē, jo kautrējas no apēstā ēdiena daudzuma. Kompulsīva pārēšanās var būt gan vīriešiem, gan sievietēm. Pārēšanās var būt saistīta ar kaunu, zemu pašvērtējumu, negatīviem pārdzīvojumiem un var būt saistīts ar citiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju. Terapijas mērķis ir mazināt pārēšanās epizodes un izveidot veselīgus ēšanas paradumus.  Saņemot palīdzību, bērns var labāk sajust kontroli pār ēšanu.

Simptomu apraksts

 Obligāti būs vērojamas šādas pazīmēs:

  • Atkārtotas pārmērīgas ēšanas epizodes – īsā laika periodā apēd nozīmīgi lielākus pārtikas daudzumus nekā citi līdzīgos apstākļos;
  • Pārēšanās epizodes laikā iztrūkst sajūta, ka var pārtraukt ēst, kontrolēt ēšanas apjomu.

Tāpat varētu būt arī konstatēti šādi uzvedības modeļi:

  • Ēšana, līdz rodas neērta sāta sajūta;
  • Lielu pārtikas daudzumu apēšana, nejūtot fizisku izsalkumu;
  • Ēšana vienatnē, jo tiek izjusts kauns par to, cik daudz tiek apēsts;
  • Pēc ēšanas rodas riebuma sajūta pret sevi, nomāktība vai ļoti liela vainas sajūta;
  • Pastāv izteikts satraukums par pārmērīgu ēšanu.

Šie traucējumi nav saistīti ar uzvedību, lai novērstu ēšanas ietekmi – netiks novērota vemšanas izsaukšana, badošanās , pārlieku liela fiziska slodze, caurejas līdzekļu lietošana.

Šiem cilvēkiem nereti var būt traucēts metabolais process (aptaukošanās, cukura diabēts, hiperlipidēmija).

Izmeklējumi

  • Svara un auguma mērījumi, vitālo rādītāju (pulss, asinsspiediens) noteikšana;
  • Kopējā ķermeņa apskate un veselības stāvokļa izvērtēšana;
  • Asins analīzes: pilna asins aina, bioķīmija;
  • Elektrokardiogramma;
  • Papildus var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte, apskatot emocionālo sfēru, kognitīvās spējas;
  • Rentgenogramma (kaulu  vecuma noteikšanai kavētas augšanas gadījumā, kaulu blīvuma jeb densitātes noteikšanai).

Pacientiem ar kompulsīvu pārēšanos svarīgākais ir izslēgt citu slimību, psihisku traucējumu (tai skaitā ēšanas traucējumu) esamību.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Ārstniecība

Ārstēšanas mērķi:

  • Mazināt pārēšanās epizodes;
  • Mazināt lieko svaru, aptaukošanos, ar to saistītos stāvokļus, ja tādi pastāv;
  • Mazināt pārmērīgas bažas par ķermeņa tēlu;
  • Novērst/ārstēt pastāvošas citas psihiskas saslimšanas – trauksme, depresija, atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi.

Balstoties uz pētījumiem, efektīvākais ārstēšanas veids kompulsīvas pārēšanās ārstēšanai ir psihoterapija: kognitīvi biheiviorālā terapija (individuālā vai grupu), interpersonālā psihoterapija.  Var tikt pielietota terapija ar ģimenes atbalstu, uz jaunieti fokusēta terapija.

Alternatīvas psiholoģiskās intervences metodes, ko var izmantot ārstēšanā: 

  • Deju kustību terapija;
  • Mākslas terapija;
  • Drāmas terapija;
  • Smilšu terapija.

Var tikt pielietota medikamentoza ārstēšana ar antidepresantiem  un citas grupas medikamentiem, atkarībā no pacienta individuālās simptomātikas un klīniskās ainas.

Palīdzoša būs arī kopējā ģimenes sistēmas stiprināšana un atbilstošu maltīšu, ēdienreižu organizēšana.

Ārstniecības un rehabilitācijas metožu saraksts

Kognitīvi biheiviorāla terapija
Interpersonālā psihoterapija
Drāmas terapija
Medikamentoza terapija

Cēloņi

Kompulsīvas pārēšanās cēloņi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem un nav līdz galam zināmi. Ir saistība ar ģenētiskiem faktoriem (kādam no ģimenes ir bijuši ēšanas traucējumi), stingru diētu un ēdiena, ar ko patīk pārēsties, pieejamību, psiholoģiskām problēmām (slikts ķermeņa paštēls, stress, iebiedēšana jeb bulijings bērnībā). Cilvēki ar kompulsīvu pārēšanos bieži cieš no citas tajā pašā laikā esošas psihiskas saslimšanas, piemēram, depresijas.

Profilakse

Lai gan visus gadījumus ar kompulsīvu pārēšanos nevar novērst, ir noderīgi uzsākt terapiju tiklīdz sāk parādīties simptomi. Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, kā arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu, var arī palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos.

Būtiska ārstēšanas procesā ir ģimenes iesaiste. Vecāki  ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kas ārstēšanās  sākumā var būt nobijušies un satraukti,  lai  gan  izturas  noliedzoši  un ārēji uzvedas pašdestruktīvi.  Svarīgi ir saglabāt vecāku atbalstošo, iedrošinošo  attieksmi  pret bērnu.

Svarīgi  ir iespēju  robežās nepieļaut  stāvokļa  pasliktināšanos,  tāpēc regulāri  jāseko  gan pacienta psihiskajam  stāvoklim, vai  nepasliktinās  emocionālais  stāvoklis  (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība, gan arī vispārējam somatiskajam stāvoklim.

Speciālisti, pie kā vērsties

  • Ģimenes ārsts – pirmreizējā stāvokļa novērtēšanai, riska izvērtēšanai, turpmākās ārstēšanas taktikas noteikšanai;
  • Pediatrs – fiziskā stāvokļa un riska novērtēšanai;
  • Bērnu psihiatrs – psihiskā stāvokļa izvērtēšana, multidisciplināras komandas veidošana un tālākās taktikas noteikšana.

Psiholoģiskais atbalsts (ja nepieciešams)

Kompulsīva pārēšanās gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni. Bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita, tāpat būtisku uzlabojumu var sniegt arī fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).

Valsts  apmaksātas  psihologa  konsultācijas  vai  psihoterapija  pieejamas  psihiatrijas  slimnīcu  dienas  stacionārā  vai  ambulatori ar  attiecīgās  iestādes  bērnu  psihiatra nosūtījumu, kā arī Pusaudžu resursu centrā.

Bērnu psihiatra konsultācija ar ģimenes ārsta  nosūtījumu valsts veselības aprūpē ir par valsts maksu. Par katru etapu vecākus informē.

Informatīvie materiāli

Saistītas tēmas

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.

Ēšanas paradumi

Veselīgs uzturs nav pārāk sarežģīts, tomēr tam ir jāsatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas.