Pārlekt uz galveno saturu

Kompulsīva pārēšanās

Kompulsīva pārēšanās ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.

Attēls
pārēšanās
Izveidots: 20. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 18. janvāris, 2023. gads

Kompulsīvu pārēšanos raksturo liela pārtikas apjoma nekontrolējama uzņemšana īsā laika periodā – pat bez izsalkuma sajūtas, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta, kas var no jauna provocēt pārēšanās lēkmi. Ēšanai neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas līdzekļu palīdzību. Cilvēki bieži ēd vienatnē, jo kautrējas no apēstā ēdiena daudzuma. Kompulsīva pārēšanās var būt gan vīriešiem, gan sievietēm. Pārēšanās var būt saistīta ar kaunu, zemu pašvērtējumu, negatīviem pārdzīvojumiem, tāpat tā var būt saistīta ar citiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju. Terapijas mērķis ir mazināt pārēšanās epizodes un izveidot veselīgus ēšanas paradumus.  Saņemot palīdzību, bērns var labāk sajust kontroli pār ēšanu.

Simptomu apraksts

Kompulsīvas pārēšanās gadījumos ir divas pazīmes, kas novērojamas katram pacientam:

  1. atkārtotas pārmērīgas ēšanas epizodes – īsā laika periodā apēd nozīmīgi lielākus pārtikas daudzumus nekā citi līdzīgos apstākļos;
  2. pārēšanās epizodes laikā iztrūkst sajūta, ka var pārtraukt ēst, kontrolēt ēšanas apjomu.

Tāpat iespējams konstatēt šādus uzvedības modeļus:

  • ēšana, līdz rodas neērta sāta sajūta;
  • liela pārtikas daudzuma apēšana, nejūtot fizisku izsalkumu;
  • ēšana vienatnē, jo tiek izjusts kauns par to, cik daudz tiek apēsts;
  • riebuma sajūta pret sevi pēc ēšanas, nomāktība vai ļoti liela vainas sajūta;
  • izteikts satraukums par pārmērīgu ēšanu.

Šie traucējumi nav saistīti ar uzvedību, lai novērstu ēšanas ietekmi – netiks novērota vemšanas izsaukšana, badošanās , pārlieku liela fiziska slodze, caurejas līdzekļu lietošana. Pacientiem nereti var būt traucēts metabolais process (aptaukošanās, cukura diabēts, hiperlipidēmija).

Izmeklējumu apraksts

Lai izvērtētu veselības stāvokli, pacientiem ar aizdomām par kompulsīvu pārēšanos tiek veikta ķermeņa apskate, svara un auguma mērījumi, kā arī mērīti vitālie rādītāji (pulss, asinsspiediens). Tiek veiktas asins analīzes (pilna asins aina, bioķīmija), elektrokardiogramma, kā arī rentgenogramma (kaulu vecuma noteikšanai kavētas augšanas gadījumā, kaulu blīvuma jeb densitātes noteikšanai). Papildus pacientiem var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte, iedziļinoties emocionālās sfēras jautājumos un kognitīcajās spējās.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Efektīvākais kompulsīvas pārēšanās ārstēšanas veids ir psihoterapija: kognitīvi biheiviorālā terapija (individuālā vai grupu), interpersonālā psihoterapija. Var tikt pielietota terapija ar ģimenes atbalstu, uz jaunieti fokusēta terapija. Palīdzoša ir arī kopējā ģimenes sistēmas stiprināšana un atbilstošu maltīšu, ēdienreižu organizēšana.

Var izmantot arī alternatīvas psiholoģiskās intervences metodes, piemēram, deju kustību terapiju, mākslas terapiju, drāmas terapiju un smilšu terapiju.

Nepieciešamības gadījumā var tikt pielietota medikamentoza ārstēšana ar antidepresantiem un citiem medikamentiem, atkarībā no pacienta individuālās simptomātikas un klīniskās ainas.

Ārstēšanas mērķi ir:

  • mazināt pārēšanās epizodes;
  • mazināt lieko svaru, aptaukošanos, ar to saistītos stāvokļus, ja tādi pastāv;
  • mazināt pārmērīgas bažas par ķermeņa tēlu;
  • novērst/ārstēt pastāvošas citas psihiskas saslimšanas – trauksme, depresija, atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi.

 

Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija

Cēloņi

Kompulsīvas pārēšanās cēloņi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem un nav līdz galam zināmi. Ir saistība ar ģenētiskiem faktoriem (kādam no ģimenes ir bijuši ēšanas traucējumi), stingru diētu,  ēdiena, ko cilvēks pārēdas, pieejamību, psiholoģiskām problēmām (slikts ķermeņa paštēls, stress, iebiedēšana jeb bulijings bērnībā). Cilvēki ar kompulsīvu pārēšanos bieži cieš no citām tajā pašā laikā esošām psihiskām saslimšanām, piemēram, depresijas.

Profilakse

Lai gan visus gadījumus ar kompulsīvu pārēšanos nevar novērst, terapiju vēlams uzsākt tiklīdz sāk parādīties simptomi. Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana, bērna iedrošināšana, kā arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu, var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos.

Būtiska ārstēšanas procesā ir ģimenes iesaiste. Vecāki ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kuri ārstēšanās  sākumā var būt nobijušies un satraukti, lai gan izturas noliedzoši un ārēji uzvedas pašdestruktīvi. Svarīgi ir saglabāt vecāku atbalstošo, iedrošinošo  attieksmi  pret bērnu.

Būtiski ir nepieļaut stāvokļa pasliktināšanos, tādēļ regulāri jāseko gan pacienta psihiskajam  stāvoklim, vai  nepasliktinās  emocionālais  stāvoklis  (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība, gan vispārējam somatiskajam stāvoklim.

Speciālisti, pie kā vērsties

Kompulsīvas pārēšanās gadījumā vispiemērotākā ir kompleksa ārstēšana, kurā iesaistās vairāki speciālisti, taču arī ārstēšanas sākumposmā iesaistīti vairāki profesionāļi: ģimenes ārsts novērtē pirmreizējo stāvokli un nosaka sākotnējo ārstēšanas taktiku, pediatrs novērtē bērna fizisko stāvokli un izvērtē riskus, bet bērnu psihiatrs - veic psihiskā stāvokļa izvērtējumu, nosaka tālāko ārstēšanas taktiku un veido multidisciplināru speciālistu komandu, kas turpinās ārstēšanu.

Kompulsīvas pārēšanās gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni. Bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita, tāpat būtiskus uzlabojumus var sniegt arī fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).

Valsts  apmaksātas  psihologa  konsultācijas  vai  psihoterapija  pieejamas  psihiatrijas  slimnīcu  dienas  stacionārā  vai  ambulatori ar  attiecīgās  iestādes  bērnu  psihiatra nosūtījumu, kā arī Pusaudžu resursu centrā.

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu bērnu psihiatra konsultācija valsts veselības aprūpē ir par valsts apmaksāta. Par katru ārstniecības posmu vecāki tiek informēti.

Informatīvie materiāli

Saistītas tēmas

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.

Ēšanas paradumi

Veselīgs uzturs nav pārāk sarežģīts, tomēr tam ir jāsatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas.

Mentālā veselība

Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.