Pārlekt uz galveno saturu

Bulīmija

Bulīmija jeb bulimia nervosa ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.

placeholder
Izveidots: 1. Aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 10. Augusts, 2022. gads

Tā ir situācija, kurā vērojamas atkārtotas pārēšanās lēkmes un pārmērīgas rūpes par ķermeņa masu. Pēc pārēšanās seko mākslīgi izraisīta atbrīvošanās no ēdiena, piemēram, ar vemšanu vai caureju izraisošu līdzekļu pielietošanu.   

Šiem traucējumam ir daudz kopīgu psiholoģisku iezīmju ar anoreksiju,  tai skaitā pārmērīgas rūpes par ķermeņa formu un masu.

Attēls
Bulīmija

Simptomu apraksts

Bulīmijas gadījumā var vērot pazīmes no dažādām simptomu grupām – psihoemocionālajā sfērā un uzvedībā būs vērojama vēlme izvairīties no pieņemšanas svarā un izmainīt savu izskatu. Tā kā bulīmijas gadījumā būtiski ietekmēta arī fiziskā veselība, tad arī simptomi no šīs grupas var būt kā norādes uz iespējamajiem traucējumiem. Tipiski cilvēkiem ar bulīmiju ķermeņa masas indekss (ĶMI) atrodas normālā svara kategorijā vai nedaudz virs tās.

Uzvedība:

  • Cilvēks  piedzīvo atkārtotas pārēšanās epizodes (to novēro kā ēšanas periodu, kur cilvēks salīdzinoši īsā laika posmā apēd netipiski daudz ēdiena);
  • Bieži vien pēc pārēšanās epizodēm cilvēks mākslīgi atbrīvojas no ēdiena (tā var būt pašizraisīta vemšana, caureju izraisošu vielu lietošana, pārlielu liela fiziskā slodze, badošanās);
  • Raksturīga mākslīga atbrīvošanās no ēdiena, ko var novērot kā ļoti biežus tualetes apmeklējumus pēc ēdienreizēm. Pazīmes, kas liecina par vemšanu, piemēram, smaka. Pievērsiet uzmanību caureju izraisošu līdzekļu iepakojumiem/ izmantošanas iespējamībai.
  • Mājās var pazust liels ēdiena daudzums neilgā laika periodā;
  • Mēdz izlaist ēdienreizes vai uzņemt ļoti nelielu ēdiena daudzumu;
  • Nočiepj un ēd ēdienu vienatnē, slēpjot to no citiem;
  • Dzer netipiski daudz ūdens vai citu šķidrumu;
  • Netipiski  bieži izmanto košļājamās gumijas, mutes skalojamos līdzekļus, elpas atsvaidzinātājus;
  • Slēpj ķermeņa aprises, velkot platas drēbes;
  • Var uzturēt nepiemēroti biežu treniņu režīmu, pat ja jūtas slikti vai ir saslimis. Kā prioritāti izvirza svara samazināšanu;
  • Cilvēks izveido dienas ritmu, lai būtu iespēja veikt pārēšanās-atbrīvošanās no ēdiena rituālus;
  • Novērojama attālināšanās no ikdienas nodarbēm un komunikācijas ar draugiem.

Emocionālā sfēra:

  • Svara samazināšana, diētu ievērošana un ēdiena ierobežošana ir cilvēka galvenais satraukums;
  • Izrāda izteiktas raizes saistībā ar savu izskatu un svaru;
  • Tipiski tiek izjusts kontroles trūkums un cilvēks pats nespēj pārstāt ēst;
  • Pēc pārēšanās epizodēm tiek izjusta vainas sajūta par pārēšanos.

Fiziskie simptomi:

  • Novērojams netipisks piepampums vaigu vai žokļu rajonā;
  • Ja cilvēks no ēdiena atbrīvojas mākslīgi, piemēram, vemjot, uz pirkstu virspusēm novērojamas tulznas vai iesprēgājusi āda;
  • Zobos novērojami plankumi;
  • Var izskatīties fiziski „uzpūties”, jo veidojas šķidruma uzkrāšanās ķermenī.
     

Izmeklējumi

  • Svara un auguma mērījumi, vitālo rādītāju (pulss, asinsspiediens) noteikšana;
  • Kopējā ķermeņa apskate un veselības stāvokļa izvērtēšana;
  • Asins analīzes: pilna asins aina, bioķīmija;
  • Elektrokardiogramma;
  • Papildus var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte, apskatot emocionālo sfēru, kognitīvās spējas;
  • Rentgenogramma (kaulu  vecuma noteikšanai kavētas augšanas gadījumā, kaulu blīvuma jeb densitātes noteikšanai).

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Pilna asins aina
Klīniskā psihologa veiktā psihodiagnostika

Ārstniecība

Svarīgākais stāvokļa stabilizēšanā un uzlabošanā ir regulāru ēdienreižu ievērošana, lai mazinātu pārēšanos epizožu skaitu un attiecīgu vēlmi pēc tam no šī ēdiena atbrīvoties. To palīdz nodrošināt multidisciplināra komanda.

Emocionālo pārdzīvojumu pārrunāšana un psiholoģiskā konsultēšana.

Nepieciešamības gadījumā iespējama medikamentozās terapijas pievienošana, lai mazinātu tādus simptomus, kā, piemēram, izteiktu trauksmes sajūtu, miega traucējumus vai uzmācīgas domas.

Kopējā ģimenes sistēmas stiprināšana un atbilstošu maltīšu, ēdienreižu organizēšana.

Ārstniecības un rehabilitācijas metožu saraksts

Medikamentoza terapija
Drāmas terapija

Profilakse

Lai gan visus gadījumus ar kompulsīvu pārēšanos nevar novērst, ir noderīgi uzsākt terapiju tiklīdz sāk parādīties simptomi. Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, ka arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos.

Būtiska ārstēšanas procesā ir ģimenes iesaiste. Vecāki  ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kas ārstēšanās  sākumā var būt nobijušies un satraukti,  lai  gan  izturas  noliedzoši  un ārēji uzvedas pašdestruktīvi.  Svarīgi ir saglabāt vecāku atbalstošo, iedrošinošo  attieksmi  pret bērnu.

Svarīgi  ir iespēju  robežās nepieļaut  stāvokļa  pasliktināšanos,  tāpēc regulāri  jāseko  gan pacienta psihiskajam  stāvoklim, vai  nepasliktinās  emocionālais  stāvoklis  (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība, gan arī vispārējam somatiskajam stāvoklim.

Speciālisti, pie kā vērsties

  • Ģimenes ārsts – pirmreizējā stāvokļa novērtēšanai, riska izvērtēšanai, turpmākās ārstēšanas taktikas noteikšanai;
  • Pediatrs – fiziskā stāvokļa un riska novērtēšanai;
  • Bērnu psihiatrs – psihiskā stāvokļa izvērtēšana, multidisplināras komandas veidošana un tālākās taktikas noteikšana;
  • Uztura speciālists;
  • Endokrinologs;
  • Ginekologs;
  • Psihologs;
  • Mākslas terapeiti;
  • Fizioterapeits.

Psiholoģiskais atbalsts (ja nepieciešams)

Bulīmijas gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni. Bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita. Tāpat būtisku uzlabojumu var sniegt arī fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).

Informatīvie materiāli

Ēšanas traucējumi

Kā vari sev palīdzēt, ja esi saskāries ar ēšanas traucējumu vai grūtībām.

Saistītas tēmas

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.

Ēšanas paradumi

Veselīgs uzturs nav pārāk sarežģīts, tomēr tam ir jāsatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas.