Ēšanas traucējumi
Kā vari sev palīdzēt, ja esi saskāries ar ēšanas traucējumu vai grūtībām.
Bulīmija jeb bulimia nervosa ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.
Tā ir situācija, kurā vērojamas atkārtotas pārēšanās lēkmes un pārmērīgas rūpes par ķermeņa masu. Pēc pārēšanās seko mākslīgi izraisīta atbrīvošanās no ēdiena, piemēram, ar vemšanu vai caureju izraisošu līdzekļu pielietošanu.
Šiem traucējumam ir daudz kopīgu psiholoģisku iezīmju ar anoreksiju, tai skaitā pārmērīgas rūpes par ķermeņa formu un masu.
Bulīmijas gadījumā var vērot pazīmes no dažādām simptomu grupām – psihoemocionālajā sfērā un uzvedībā būs vērojama vēlme izvairīties no pieņemšanas svarā un izmainīt savu izskatu. Tā kā bulīmijas gadījumā būtiski ietekmēta arī fiziskā veselība, tad arī simptomi no šīs grupas var būt kā norādes uz iespējamajiem traucējumiem. Tipiski cilvēkiem ar bulīmiju ķermeņa masas indekss (ĶMI) atrodas normālā svara kategorijā vai nedaudz virs tās.
Uzvedība:
Emocionālā sfēra:
Fiziskie simptomi:
Svarīgākais stāvokļa stabilizēšanā un uzlabošanā ir regulāru ēdienreižu ievērošana, lai mazinātu pārēšanos epizožu skaitu un attiecīgu vēlmi pēc tam no šī ēdiena atbrīvoties. To palīdz nodrošināt multidisciplināra komanda.
Emocionālo pārdzīvojumu pārrunāšana un psiholoģiskā konsultēšana.
Nepieciešamības gadījumā iespējama medikamentozās terapijas pievienošana, lai mazinātu tādus simptomus, kā, piemēram, izteiktu trauksmes sajūtu, miega traucējumus vai uzmācīgas domas.
Kopējā ģimenes sistēmas stiprināšana un atbilstošu maltīšu, ēdienreižu organizēšana.
Lai gan visus gadījumus ar kompulsīvu pārēšanos nevar novērst, ir noderīgi uzsākt terapiju tiklīdz sāk parādīties simptomi. Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, ka arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos.
Būtiska ārstēšanas procesā ir ģimenes iesaiste. Vecāki ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kas ārstēšanās sākumā var būt nobijušies un satraukti, lai gan izturas noliedzoši un ārēji uzvedas pašdestruktīvi. Svarīgi ir saglabāt vecāku atbalstošo, iedrošinošo attieksmi pret bērnu.
Svarīgi ir iespēju robežās nepieļaut stāvokļa pasliktināšanos, tāpēc regulāri jāseko gan pacienta psihiskajam stāvoklim, vai nepasliktinās emocionālais stāvoklis (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība, gan arī vispārējam somatiskajam stāvoklim.
Psiholoģiskais atbalsts (ja nepieciešams)
Bulīmijas gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni. Bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita. Tāpat būtisku uzlabojumu var sniegt arī fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).
Kā vari sev palīdzēt, ja esi saskāries ar ēšanas traucējumu vai grūtībām.
Saistībā ar ēšanas traucējumu ārstēšanu, ļoti svarīgi par to runāt un neslēpt notiekošo, paust savas reizes.
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.
Veselīgs uzturs nav pārāk sarežģīts, tomēr tam ir jāsatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas.