Bulīmija

Bulīmija jeb bulimia nervosa ir viens no ēšanas traucējumu veidiem.

Barošanas jeb ēšanas traucējumu intervences

Izveidots: 1. aprīlis, 2022. gads

Atjaunots: 18. janvāris, 2023. gads

Drukāt

Bulīmijas pacientiem novērojamas atkārtotas pārēšanās lēkmes un pārmērīgas rūpes par ķermeņa masu. Pēc pārēšanās seko mākslīgi izraisīta atbrīvošanās no ēdiena, piemēram, ar vemšanu vai caureju izraisošu līdzekļu lietošanu.

Bulīmijai ir daudz kopīgu psiholoģisku iezīmju ar anoreksiju, tai skaitā pārmērīgas rūpes par ķermeņa formu un masu.

Simptomu apraksts

Bulīmijas gadījumā iespējams vērot pazīmes no dažādām simptomu grupām – psihoemocionālajā sfērā un uzvedībā būs vērojama vēlme mainīt savu izskatu un izvairīties no pieņemšanās svarā. Bulīmija būtiski ietekmē arī fizisko veselību, un arī simptomi no šīs grupas var norādīt uz iespējamajiem traucējumiem. Tipiski cilvēkiem ar bulīmiju ķermeņa masas indekss (ĶMI) atrodas normālā svara kategorijā vai nedaudz virs tās.

Uzvedības pazīmes	Emocionālās pazīmes	Fiziskās pazīmes
atkārtotas pārēšanās epizodes (salīdzinoši īsā laika posmā apēd netipiski daudz ēdiena)	nepārtraukti uztraucas par svara samazināšanu, diētu ievērošanu un ēdiena patēriņa ierobežošanu	netipisks piepampums vaigu vai žokļu rajonā
pēc pārēšanās epizodēm mākslīgi atbrīvojas no ēdiena (pašizraisīta vemšana, caureju izraisošu vielu lietošana, pārlielu liela fiziskā slodze, badošanās);	izrāda izteiktas raizes par savu izskatu un svaru	ja cilvēks no ēdiena atbrīvojas mākslīgi, piemēram, vemjot, uz pirkstu virspusēm var būt novērojamas tulznas vai iesprēgājusi āda
bieži pēc ēdienreizēm apmeklē labierīcības, reizēm var novērot pazīmes, kas liecina par atbrīvošanos no ēdiena	izjūt kontroles trūkumu un cilvēks pats nespēj pārstāt ēst;	uz zobiem redzami plankumi
mājās neilgā laika periodā pazūd liels ēdiena daudzums	vainas apziņa par pārēšanos	ķermenī uzkrājas šķidrums, cilvēks var izskatīties fiziski „uzpūties”
izlaiž ēdienreizes vai ēd ļoti maz; veidojas savādi ēšanas paradumi - "čiepj" un ēd vienatnē, slēpjot no citiem
dzer netipiski daudz ūdens vai citu šķidrumu
netipiski bieži izmanto košļājamās gumijas, mutes skalojamos līdzekļus, elpas atsvaidzinātājus
slēpj ķermeņa aprises, velkot platas drēbes
pakļauj sevi nepiemērotai fiziskajai slodzei - trenējas pat tad, kad jūtas slikti
veido savu dienas ritmu tā , lai būtu iespēja veikt pārēšanās-atbrīvošanās no ēdiena rituālus
novērojama attālināšanās no ikdienas nodarbēm un draugiem

Izmeklējumu apraksts

Svara un auguma mērījumi, vitālo rādītāju (pulss, asinsspiediens) noteikšana;
vispārēja ķermeņa apskate un veselības stāvokļa izvērtēšana;
asins analīzes: pilna asins aina, bioķīmija;
elektrokardiogramma;
papildus var būt nepieciešama psiholoģiskā izpēte, pētot emocionālo sfēru, kognitīvās spējas;
rentgenogramma (kaulu vecuma noteikšanai kavētas augšanas gadījumā, kaulu blīvuma jeb densitātes noteikšanai).

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Svarīgākais stāvokļa stabilizēšanā un uzlabošanā ir regulāru ēdienreižu ievērošana, lai mazinātu pārēšanos epizožu skaitu un vēlmi no ēdiena atbrīvoties. Šo mērķi var palīdzēt sasniegt multidisciplināra komanda.

Emocionālos pārdzīvojumus palīdz pārvarēt psiholoģiskā konsultēšana. Nepieciešamības gadījumā iespējama medikamentozas terapijas pievienošana, lai mazinātu tādus simptomus kā izteiktu trauksmes sajūtu, miega traucējumus vai uzmācīgas domas.

Pacientam jājūt tuvāko cilvēku atbalsts, ko var nodrošināt ģimenes sistēmas stiprināšana un atbilstošu maltīšu, ēdienreižu organizēšana.

Profilakse

Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, ka arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos. Terapiju vēlams uzsākt tiklīdz sāk parādīties simptomi.

Ārstēšanās procesā būtiska ir ģimenes iesaiste. Vecāki ir mierinājuma avots bērniem un pusaudžiem, kuri ārstēšanās sākumā var būt nobijušies un satraukti, lai gan izturas noliedzoši un ārēji pašdestruktīvi. Svarīgi saglabāt vecāku atbalstošo un iedrošinošo attieksmi pret bērnu.

Iespēju robežās nedrīkst pieļaut stāvokļa pasliktināšanos, tādēļ regulāri jāseko gan pacienta psihiskajam stāvoklim (vai nepasliktinās emocionālais stāvoklis (trauksme, depresija, OKT, paškaitējums, suicīda draudi), ēšanas uzvedība), gan vispārējam somatiskajam stāvoklim.

Speciālisti, pie kā vērsties

Bulīmijas gadījumā vērojamas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēks vērtē savu ķermeni. Bieži to pavada izteikta nepatika pret sevi un zems pašvērtējums. Lai uzlabotu cilvēka pašsajūtu un strukturizētu savas domas par komunikāciju ar citiem, savu pašvērtējumu un ikdienas situācijām, liela nozīme ir psiholoģiskajai konsultēšanai. Palīdzību var saņemt pie psihologa vai psihoterapeita. Tāpat būtiskus uzlabojumus var sniegt fizioterapija un mākslu terapijas (vizuāli plastiskā māksla, deju-kustību terapija, drāmas terapija).