Pārlekt uz galveno saturu

Lai bērniem droša līgošana un vasara bez veselības likstām!

Padomus, kā bērniem droši pavadīt Jāņus un vasaras brīvlaiku, sniedz Jānis Upenieks, Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, atgādinot par tipiskākajām traumām un veselības likstām. 

Attēls
 Nosaukums Priecīgi bērni
Izveidots: 21. jūnijs, 2023. gads
Atjaunots: 17. jūnijs, 2024. gads

Tendences bērnu traumatismā gadu no gada nemainās – iestājoties siltam laikam, pacientu skaits slimnīcas uzņemšanas nodaļā joprojām pieaug. Pie ārstiem vēršas ar visdažādākā veida ievainojumiem, kas gūti galvenokārt dažādu brīvdabas izklaižu dēļ. Jauna tendence, ko nevarēja novērot pirms desmit gadiem, ir traumas, kuras gūtas, lietojot elektriskos skrejriteņus, batutus un citu šobrīd populāru sporta inventāru.

Padomus, kā bērniem droši pavadīt Jāņus un vasaras brīvlaiku, sniedz Jānis Upenieks, Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, atgādinot par tipiskākajām traumām un veselības likstām. 

Lai priecīga līgošana

Līgo vakarā visā Latvijā kuras simtiem ugunskuru, bet Jāņu dienā un pēc tās bieži vien pie mediķiem vēršas bērni ar apdegumiem. Vecuma grupas ir visdažādākās: sākot no pavisam maziem bērniem, kas skrējuši gar ugunskuru, aizķērušies un tajā krituši, līdz pat vecākiem bērniem, kuri mēģina lēkt pāri, neaprēķinot ātrumu un trajektoriju un piezemējoties ugunī. Labākajā gadījumā var izdedzināt biksēs caurumu, bet var gadīties arī smagākas sekas.

Bērnu ķirurgs vērš vecāku uzmanību uz to, ka bērni bieži vien apdegumus gūst nākamajā dienā, kad ugunskurs sen jau izdzisis. „Ja ugunskurs nekūp un pelni vizuāli it kā nerada problēmas, jāatceras, ka pēc ilgstoši degoša ugunskura arī zem pelniem ir karsts. Bērni mēdz šos pelnus aptaustīt, ielikt tajos rokas, iekāpt iekšā. Apdegumi var būt tādi, kas pat pie labas ķirurģiskas ārstēšanas atstāj sekas uz visu mūžu,” paskaidro speciālists.

Vasarā īpaša uzmanība jāpievērš arī pārtikas produktu uzglabāšanai. Nevajadzētu produktus ilgstoši atstāt tiešā saulē, jo tie var saskābt, sapelēt, vairot mikrobus un, šādu pārtiku lietojot, bērns var iegūt gremošanas trakta disfunkciju.

Runājot par applaucēšanos ar ēdienu vai dzērienu, mediķis atgādina, ka visbiežāk traumas rodas, ja bērns tos uzlej sev virsū. „Jāatceras, ka taukains, eļļains šķidrums noteikti radīs lielāku bojājumu nekā, piemēram, karsta tēja, jo eļļains šķidrums pielipina apģērbu pie bojātās ādas virsmas. Šādos gadījumos uzreiz vajadzētu atbrīvot cietušo no apģērba, kamēr tas nav pielipis,” skaidro J. Upenieks. Taču, ja apģērbs pielipis, nekādā gadījumā neraut nost! Cietusī vieta jāmitrina ar vēsu ūdeni un dzesēšanas laikā jāmēģina to novilkt.

Riskantās dārza ballītes

Ne tikai Jāņu svinības, bet arī vasaras vakari tā vien aicina būt tuvāk dabai, kaut vai savā piemājas dārzā gatavojot uz grila. Apdegumu, kas bērniem rodas saskarē ar grilu, vasarā esot diezgan daudz. Tie nav lieli, bet dažkārt dziļi, jo radušies, pieskaroties karstām metāla virsmām. Tieši temperatūra un kontakta ilgums ar karsto virsmu nosaka apdeguma dziļumu. Mediķis informē, ka 100 °C temperatūrā pietiek pat ar sekundes daļu, lai gūtu dziļus apdegumus.

Kā vēl tiek gūti apdegumi no grila? Piemēram, vecāki uztic bērniem darboties ap grilu, aizmirstot pateikt, ka uguns liesmās nevajadzētu liet degšķidrumu. Ja pudele ir pustukša, tajā  uzkrājas degšķidruma tvaiki un saskarē ar liesmu pudele var eksplodēt. Šādi apdegumi ir ļoti bīstami, jo aizdegas drēbes un var gūt dziļus bojājumus, kas ir ilgi jāārstē, atstājot rētas uz visu mūžu. Ir tā saucamie zemie jeb grīdas grili, ko bērni, skraidot un dauzoties, mēdz apgāzt vai arī uz tiem uzkrist. Tāpēc bērnu rotaļas jāorganizē tālāk no grilēšanas vai ugunskura vietas. Tāpat jāatgādina, ka degšķidruma pudelēm nebūtu jāatrodas pie viesību galda redzamā vietā, jo to ar dzēriena pudelēm var sajaukt ne tikai bērni.

Uzmanīgi pie ūdens!

Karstā vasarā tā vien gribas atvēsināties ūdenī... Tas, ka bērni pie ūdenstilpēm ir jāuzmana un pat sekundes var būt no svara, nav nekas jauns. Mediķis atkārtoti aicina nelēkt uz galvas ūdenī. „Diemžēl tas notiek katru gadu, un par to nākas vēlreiz un vēlreiz atgādināt. Parasti tie nav mazie bērni, bet gan pusaudži un pieauguši cilvēki, kuri lec uz galvas, nezinot, cik dziļa ir ūdenstilpe, nezinot, vai straume nav sanesusi smiltis, kokus, vai apakšā nav akmeņu. Tas diemžēl beidzas ļoti bēdīgi – ar galvaskausa lūzumu, salauztu mugurkaulu. Viens lēciens uz galvas ūdenī, pat ja paveicas palikt dzīvam, var maksāt paralīzi uz visu mūžu: nekustas ne rokas, ne kājas. Pat modernā medicīna šādos gadījumos nespēj palīdzēt,” par drošu peldēšanos vēlreiz atgādina J. Upenieks.

Kā arī atgādinām, ka cilvēks, kurš slīkst, var būt panikā un viņa tvēriens var būt tik spēcīgs, ka zem ūdens parauj arī glābēju. Glābt slīcēju drīkst tikai tad, ja tas neapdraud paša glābēja dzīvību. Ja iespējams, jāpiesaista glābēji!

Dedzina ne tikai saule, bet arī augi

Spēlējoties saulē, bērni mēdz zaudēt laika sajūtu un gūst gan saules apdegumus, gan karstuma dūrienu. No saules apdegumiem var izvairīties, lietojot saules aizsargkrēmus ar augstu SPF līmeni (vismaz 50), neuzturoties ilgstoši tiešos saules staros, īpaši laikā, kad ultravioletais starojums ir visintensīvākais (no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00). Bērnam galvā noteikti jābūt cepurītei vai lakatiņam. Tāpat regulāri jādzer ūdens.

Apdegumus var radīt ne tikai saule. Dabā ir augi, kuriem nevajadzētu pieskarties vai likt tos mutē, piemēram, latvāņi, kuri var radīt ķīmisku apdegumu.

Pirmā palīdzība

Kā vecāki, kuri nav mediķi, var saprast, kad ar bērna traumu var tikt galā pašu spēkiem un kad noteikti būtu jāmeklē ārsta palīdzība? Viss būs atkarīgs no traumas veida, tomēr pirmo palīdzību daudzi ir spējīgi sniegt mājās paši, piemēram, nelielu brūču apstrādi, apsaitēšanu.

Noteikti būtu jāvēršas pēc mediķu palīdzības, ja bērnam ir samaņas traucējumi, neadekvāta runa un uztvere, bezsamaņa, ģībonis, ja ir elpošanas vai sirdsdarbības traucējumi, ja ir smaga asiņošana, kuru nevar apturēt ar parastu, spiedošu apsēju.

Ja radies apdegums, kas ir lielāks par bērna plaukstu – arī tad noteikti būtu jāvēršas pie ārsta, kā arī, ja apdegums skāris pirkstus, locītavas, seju, starpeni – pat ja šajās vietās ir neliels apdegums, to būtu vēlams parādīt mediķim. „Pirkstu locītavas arī pie dziļākiem apdegumiem ne vienmēr būs ķirurģiski jāārstē. Sejas apdegums var radīt pietūkumu un pēc dažām dienām mazināties, tomēr tā ietekmi uz bērna veselību pašam ir grūti izvērtēt,” saka J. Upenieks.

Bieži vien bērniem, kamēr nav veikts rentgena izmeklējums, nevar precīzi pateikt, vai tiešām kājā vai citā ķermeņa daļā noticis lūzums. Tomēr ir vairākas “klasiskas” pazīmes, pēc kurām var noprast, ka ir lūzums, nevis vienkārši sasitums: tūska (cietusī vieta uzpampst), ir masīvs saasiņojums – asinsizplūdums, ko tautā sauc par zilumu, izteiktas sāpes, kas īpaši pastiprinās, ja konkrēto ķermeņa daļu mēģina pakustināt. Vēl viena lūzuma pazīme ir krepitācija – skaņa, kad, lūzušiem kauliem cita pret citu rīvējoties, dzirdama krakšķēšana.  Var būt arī neraksturīga skartās ķermeņa vietas deformācija, piemēram, izliekums.

Ja jūs paši un bērns esat veseli un ikdienā nelietojat specifiskus medikamentus, dodoties līgot vai garākās brīvdienās uz laukiem, drošībai noderētu vien dažas lietas: plāksteri, kāds preparāts, kas palīdzēs pret temperatūru, sāpēm. Ja bērnam novērota alerģija – arī kāds pretalerģisks medikaments. Ja grib nodrošināties visām situācijām, aptiekās pieejami arī brūču apstrādes līdzekļi: sterilas marles saites, kompreses utt., tomēr pirmās palīdzības līdzekļi atrodami arī auto aptieciņā.

Ja gadījies satraumēties (sasitums, lūzums), viens no pirmās palīdzības principiem ir cietušo vietu atdzesēt, piemēram, paņemot no saldētavas aukstummaisiņu vai saldētas gaļas gabalu, un to, ietītu tīrā drānā, pielikt pie rokas vai kājas, mazinot tūsku. Otrs pamatprincips ir imobilizācija – skarto ķermeņa daļu nedrīkst kustināt, jo tas pastiprina sāpes un var radīt papildu bojājumu. Ja gadās apdedzināties, cietušo vietu ilgstoši (15–20 minūtes) atdzesē ar vēsu ūdeni – vai nu, lejot no krāna, vai brīvā dabā, turot ūdenstilpē. Nelieliem, virspusējiem apdegumiem, kas nepārsniedz bērna plaukstas lielumu, var uzziest ziedes, kas veidotas uz „Panthenol” bāzes.

Kur meklēt palīdzību, lasi TE.

Zelta padoms vecākiem

Mediķis atzīst: iedot vienu, zelta padomu, lai bērni pavadītu Jāņus un vasaru bez traumām, nevar. „Ir elementāri drošības pasākumi, kuri jāievēro. Grili, ugunskurs – veikt darbības tikai pieaugušo klātbūtnē. Ja uzticat pusaudzim uzraudzīt gaļas cepšanu, pirms tam izskaidrot, ko un kā darīt. Uz visām degšķidrumu pudelēm ir rakstīts, ko nedrīkst darīt. Vai kāds to mazo burtu drukas aprakstu izlasa?” jautā ārsts. Viņš rekomendē palūkoties uz lietām loģiski. „Bērniem nav jāievēro armijas disciplīna. Bērni ir aktīvi. Jāuzmanās, kad viņi ir klusi, tad gan notiek palaidnības. Kamēr ir skaļi un darbojas, viss kārtībā. Padomājiet vairākus soļus uz priekšu! Tas neprasa daudz laika – izsvērt visus riskus, par tiem pastāstot bērnam. Vasara un ballītes ir jābauda,” ir pārliecināts ārsts.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas „ Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros – tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnēs www.bkus.lv un www.veselapasaule.lv.

Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.

Saistītās ārstu specialitātes

Tēma

Drošība

Dažādas nelaimes notiek arī tad, ja vecāki ir rūpīgi un uzmanīgi. Pieaugušie spēj pasargāt bērnus, radot viņiem drošu vidi un novēršot iespējamas traumas un riskus.

Saistītās apakštēmas

Pārvērt pārdrošību par drošību

Ņemot vērā augsto bērnu traumatismu Latvijā, 2022. un 2023. gadā Veselības ministrija īstenoja sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārvērt pārdrošību par drošību!”. Tās ietvaros notika izglītojoši pasākumi bērniem un vecākiem par traumatisma riska faktoriem un to novēršanu.