Tas ir viens no specifisko mācīšanās traucējumu veidiem, kas rodas neskatoties uz adekvātām apmācību iespējām un intelektuālām spējām, kas atbilst vecumam.
Disgrāfija ir grieķu vārds. Vārda sakne -grāf- ir attiecināma gan uz rokas funkciju veikt rakstīšanu, gan uz burtiem/cipariem, kas tiek rakstīti ar roku. Priedēklis dis- norāda uz to, ka ir kādi traucējumi. Līdz ar to disgrāfija ir būtisks pareizrakstības iemaņu traucējums.
Disgrāfija bieži vien ir sastopama reizē ar citiem mācīšanās traucējumiem, kā arī uzmanības deficītu un hiperaktivitātes sindromu. Līdz ar to var būt traucēta ne tikai spēja pareizi uzrakstīt vārdus, bet var būt ietekmēts rokraksts, drukāšanas (typing) un burtošanas (spelling) spējas.
Bērna poza un uzvedība rakstot var norādīt par disgrāfiju. Nereti bērns tur pildspalvu ciešā tvērienā, ir novērojama netipiska ķermeņa poza un lapas pozīcija, kamēr viņš raksta. Raksta lēni, bieži labo un pārsvītro uzrakstīto. Bērns var atteikties veikt rakstiskos uzdevumus, kā arī var nepierakstīt skolotāju uzdoto.
Šādiem bērniem ir grūtības norakstīt visu informāciju no tāfeles pareizi. Rakstītajā ir daudz gramatikas un interpunkcijas kļūdu. Bērni raksta šķietami vienkāršotus, īsus teikumus un/vai raksta dezorganizēti un grūti saprotami, kā arī neievēro teikuma robežas. Rakstītajos vārdos var būt izkropļoti burti, zemāki un augstāki burti, sarakstīti kopā vārdi vai, gluži pretēji, lielas atstarpes starp vārdiem vai burtiem. Pārmaiņus var rakstīt drukātiem vai rakstītiem burtiem. Ir grūtības ievērot līniju noteiktās robežas. Līdzīgi burti var tikt aizvietoti, piemēram, “m” ar “n”. Var tikt aizvietoti burti, kuri apzīmē tuvu stāvošas skaņas, piemēram, “d” un “t”. Kopumā bērna rakstītais teksts izskatās nekārtīgs un tā, it kā būtu uzrakstīts steigā.
Šie traucējumi reti ir izolēti. Šādiem bērniem var būt traucētas arī lasīšanas spējas – lasot var jaukt skaņu secību, izlaist skaņas vai pievienot klāt kādu lieku skaņu. Rezultātā var attīstīties depresīva simptomātika, zems pašvērtējums un sociālo iemaņu traucējumi.
Disgrāfija ir neirālās attīstības traucējumu veids. To raksturo grafomotoro funkciju (roku kustības, ko izmanto rakstīšanā) un ortogrāfisko spēju izmaiņas. Precīzs cēlonis nav zināms. Bērniem to konstatē laikā, kad tie mācās rakstīt. Turpretim pieaugušajiem tā attīstās pēc galvas smadzeņu bojājuma, piemēram, traumas vai insulta.
Iespējamie riska faktori ir pastāvoši citi mācīšanās traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Skar 7-15% skolas vecuma bērnu.
Nav specifisku izmeklējumu. Diagnozes uzstādīšana ietver citu traucējumu izslēgšanu. Jāizslēdz traucējumi, kas var būt kā iemesls nespējai koncentrēties rakstisku uzdevumu veikšanai (UDHS diagnosticēšanas skalas), kā arī jāizslēdz citi mācīšanās vai valodas attīstības traucējumi, iespējamie organiskie cēloņi.
Papildus jāizvērtē kustību koordinācijas traucējumi (neirologs, fizioterapeits).
Nav specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atkarīga no tā, vai bērnam ir vēl kādi citi traucējumi un saslimšanas. Lielākoties ārstēšana ietver dažādus atbalsta pasākumus. Noteikti nevajadzētu bērnu kaunināt un bārt par sliktām rakstīšanas spējām un ātrumu!
Regulāri jāveic gramatikas un teikuma uzbūves vingrinājumi. Rakstīšanas vingrinājumiem jāvelta līdz divām stundām dienā. Jāizmanto speciālu papīru ar uz āru izvirzītām līnijām/rūtiņām. Jāapgūst gramatikas likumi un regulāri tie jāatkārto.
Skolā iespēju robežās jānodrošina individuāla pieeja un 1:1 kontakts ar skolotāju. Biežāk jāuzdod tādus mājasdarbus, kurus būtu iespējams izpildīt audio vai video formātā. Lielākus projektus ļaut prezentēt mutiskā veidā. Jāļauj izmantot datoru garu rakstu darbu rakstīšanai.
Jāizmanto stresa bumbas, lai mazinātu trauksmi un uzlabotu plaukstas muskulatūras spēku un koordināciju.
Ergoterapija spēj uzlabot rakstītprasmi pilnveidojot motorās funkcijas, muskuļu atmiņu, sniedzot mutiskus norādījumus, strādājot pie stājas u.tml.
Pavadošo slimību ārstēšana, piemēram, UDHS – metilfenidāta preparāti.
Specifiskas profilakses nav.
Pēc iespējas ātrāk jāpamana, ka bērnam ir grūtības. Regulāri rakstīšanas vingrinājumi un sekošana līdzi tam, kā attīstās bērna rakstītprasme, kā arī ir jāpielāgo mācību vidi bērna vajadzībām.
Psihiatrs, neirologs – neiroloģisko traucējumu izslēgšanai, it īpaši, ja ir citi pavadošie simptomi (regulāras galvas sāpes, krampji u.c.), oftalmologs – redzes pārbaude, ergoterapeits.
Psiholoģiskais atbalsts
Smilšu terapija, kognitīvi biheiviorālā terapija (vecākiem bērniem).
Papildu informācija
Iekļaujoša izglītība attiecas uz visiem skolēniem. Visi skolēni mācās atbilstoši savām spējām un attīstības līmenim, saņem atbilstošu palīdzību mācību satura apguvē un skolā jūtas labi. Plašākā nozīmē iekļaujoša izglītība attiecas uz visu sabiedrību.
