Iekaisīgas zarnu slimības bērniem un pusaudžiem
Atjaunots: 5. jūnijs, 2026. gads
Kas ir iekaisīgas zarnu slimības?
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hronisku slimību grupa, kas izraisa ilgstošu iekaisumu gremošanas traktā. Iekaisuma dēļ tiek bojāta zarnu sieniņa, kas var radīt dažādus simptomus un ietekmēt bērna augšanu, attīstību un pašsajūtu.
Pie iekaisīgām zarnu slimībām pieder:
- Krona slimība – var skart jebkuru gremošanas trakta daļu no mutes dobuma līdz anālajai atverei;
- Čūlainais kolīts – skar tikai resno zarnu;
- Neprecizēts kolīts – ja slimībai ir abu iepriekš minēto slimību pazīmes.
Simptomu apraksts
Iekaisīgu zarnu slimību simptomi var būt dažādi, un katram bērnam tie var izpausties atšķirīgi.
Biežākie simptomi ir:
- asins piejaukums fēcēs;
- sāpes vēderā;
- caureja;
- svara zudums;
- augšanas aizture;
- sāpes locītavās.
Dažkārt slimība ietekmē ne tikai gremošanas sistēmu, bet arī citas organisma funkcijas.
Cēloņi
Precīzs iemesls, kāpēc attīstās iekaisīgas zarnu slimības, nav zināms. Speciālisti uzskata, ka slimību izraisa vairāku faktoru kombinācija:
- ģenētiskā nosliece;
- organisma imūnsistēmas darbības īpatnības;
- apkārtējās vides faktori;
- zarnu mikroflora.
Svarīgi zināt, ka nav viena konkrēta iemesla, kas izskaidrotu slimības attīstību visiem pacientiem. Katram cilvēkam slimība var noritēt atšķirīgi.
Vai slimība ir iedzimta?
Pati slimība netiek pārmantota tāpat kā, piemēram, acu vai matu krāsa. Tomēr bērnam var būt lielāka iespēja saslimt, ja kādam no vecākiem ir iekaisīga zarnu slimība, jo var tikt pārmantota nosliece uz slimības attīstību.
Izmeklējumu apraksts
Lai noteiktu diagnozi, ārsts izvērtē bērna sūdzības, veic izmeklējumus un nepieciešamības gadījumā nosūta uz papildu pārbaudēm.
- Asins un fēču analīzes. Tās palīdz noteikt iekaisuma pazīmes un citas izmaiņas organismā.
- Endoskopiskie izmeklējumi. Endoskopija ir galvenā metode iekaisīgu zarnu slimību diagnosticēšanā. Tās laikā ārsts apskata gremošanas traktu no iekšpuses, lai noteiktu iekaisuma atrašanās vietu un smagumu. Nepieciešamības gadījumā tiek paņemti audu paraugi jeb biopsijas.
Biežāk veic:
- gastroskopiju (augšējo endoskopiju), kuras laikā apskata barības vadu, kuņģi un tievās zarnas sākuma daļu;
- kolonoskopiju, kuras laikā apskata resno zarnu un tievās zarnas beigu daļu.
Attēldiagnostikas izmeklējumi
Papildus var būt nepieciešama:
- ultrasonogrāfija (USG);
- magnētiskā rezonanse (MR);
- rentgenogrāfija (RTG);
- datortomogrāfija (DT).
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli, ņemot vērā slimības veidu, aktivitāti un bērna vecumu.
Ārstēšanas iespējas var ietvert:
1. Medikamentozu ārstēšanu
Var tikt izmantotas dažādas zāļu grupas:
- aminosalicilāti;
- imūnsistēmu ietekmējošas zāles;
- bioloģiskie medikamenti;
- kortikosteroīdi;
- antibiotikas;
- simptomus mazinoši līdzekļi.
2. Ārstniecisko uzturu
Daļai pacientu nozīmīga ārstēšanas sastāvdaļa ir speciāla ārstnieciska pārtika vai individuāli pielāgots uztura plāns.
3. Aktīvu dzīvesveidu
Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt labu pašsajūtu un veselību.
4. Ķirurģisku ārstēšanu
Dažos gadījumos operācija nepieciešama, ja medikamentoza ārstēšana nav pietiekami efektīva vai attīstās komplikācijas.
Kādi ir ārstēšanas mērķi?
Ārstēšanas galvenie mērķi ir:
- panākt slimības remisiju jeb miera periodu;
- novērst slimības uzliesmojumus;
- samazināt zarnu bojājumus;
- mazināt komplikāciju risku;
- nodrošināt pilnvērtīgu bērna augšanu un attīstību.
Regulāras ārsta vizītes, analīzes un nepieciešamības gadījumā atkārtoti izmeklējumi ir svarīga ārstēšanas daļa.
Kas var ietekmēt slimības norisi?
- Stress un miega trūkums. Paaugstināts stress un slikta miega kvalitāte var palielināt slimības uzliesmojumu risku.
- Smēķēšana. Krona slimības gadījumā smēķēšana var pasliktināt slimības gaitu, veicināt biežākus uzliesmojumus un samazināt ārstēšanas efektivitāti.
- Alkohols. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka alkohols tieši pasliktinātu slimības gaitu, taču tas var izraisīt papildu gremošanas traucējumus, piemēram, sāpes vēderā vai caureju.
- Narkotiskās vielas. Tās var ietekmēt medikamentu darbību un radīt papildu slodzi aknām, kā arī negatīvi ietekmēt veselību kopumā.
Kādas komplikācijas var attīstīties?
Ja slimība netiek pietiekami kontrolēta, var rasties dažādas komplikācijas.
Saistībā ar zarnām:
- fistulas;
- zarnu aizsprostojumi;
- abscesi;
- paaugstināts resnās zarnas vēža risks.
Ietekme uz visu organismu:
- augšanas aizture;
- svara zudums;
- vitamīnu un minerālvielu deficīts;
- anēmija jeb mazasinība.
Vai iekaisīgas zarnu slimības ietekmē grūtniecību un auglību?
Iekaisīgas zarnu slimības pašas par sevi parasti nesamazina auglību, tomēr dažas zāles un operācijas var to ietekmēt. Ja slimība ir aktīva, palielinās grūtniecības komplikāciju risks. Tādēļ pirms grūtniecības plānošanas un tās laikā svarīgi konsultēties ar ārstējošo ārstu.
Pāreja no bērnu uz pieaugušo aprūpi
Iekaisīgas zarnu slimības ir ilgstošas slimības, tāpēc, sasniedzot pilngadību, jaunietim būs jāpāriet pie pieaugušo gastroenterologiem. Šajā posmā arvien lielāka atbildība par veselības aprūpi jāuzņemas pašam pacientam.
Kad meklēt palīdzību?
Sazinieties ar ārstējošo ārstu, ja:
- pastiprinās sāpes vēderā;
- parādās vai palielinās asiņu piejaukums fēcēs;
- strauji samazinās svars;
- parādās izteikts nogurums;
- rodas jaunas vai satraucošas sūdzības.
Svarīgi uzticēties ārstējošajai komandai, regulāri apmeklēt kontroles vizītes un nekautrēties uzdot jautājumus par slimību un ārstēšanu.