Pārlekt uz galveno saturu

Rotavīrusa infekcija

Rotavīruss (RV) ir ļoti lipīgs vīruss, kas izraisa zarnu infekciju ar ūdeņainu caureju, vemšanu, drudzi, vēdersāpēm.

Attēls
bērnam sāp vēders
Izveidots: 9. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 17. aprīlis, 2023. gads

Pirmsvakcinācijas ērā RV infekcija bija biežākais smagas akūtas diarejas iemesls zīdaiņiem un bērniem visā pasaulē ar augstiem hospitalizācijas un mirstības rādītājiem. Pēc plašas zīdaiņu vakcinācijas ieviešanas RV infekcijas biežums un smagums ievērojami mazinājies, taču arī šobrīd šis ir viens no biežākajiem diarejas ierosinātājiem, kas prasa bērnu hospitalizāciju.

Ar rotavīrusa infekciju var slimot dažāda vecuma cilvēki visa gada garumā, bet, ņemot vērā šīs infekcijas izteikto lipīgumu un plašo izplatību, lielākā daļa bērnu saslimst ar rotavīrusa infekciju līdz 5–6 gadu vecumam.

Smagāk slimo bērni no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam, kas nav vakcinēti, kā arī pacienti ar novājinātu imunitāti.

RV izraisa iekaisuma veidošanos kuņģī un zarnās (gastroenterītu) ar sliktāku šķidruma un uzturvielu uzsūkšanos zarnās un šķidru, nesagremotu vēdera izeju. Slimība parasti sāk izpausties 48 stundu laikā pēc kontakta ar infekciju.

Visbiežāk slimība ilgst 3–8 dienas, taču simptomi var saglabāties ilgāk un būt smagi jaunākiem bērniem, kas nav vakcinēti, un cilvēkiem ar imunitātes traucējumiem.

Kopumā rotavīrusa infekcija ir pašlimitējoša. Vakcinētiem bērniem, pieaugušiem cilvēkiem un atkārtotās inficēšanās gadījumā infekcijas gaita ir vieglāka.

Ar rotavīrusa infekciju var slimot atkārtoti, jo vakcinācija un pārslimošana pilnībā nepasargā no atkārtotas slimošanas, taču vakcinēti pacienti slimo retāk un neslimo smagi.

Simptomu apraksts

Rotavīrusa infekcijas simptomi ir smaga ūdeņaina diareja, slikta dūša un vemšana, drudzis, sāpes vēderā.

Minētie slimības simptomi var novest pie liela šķidruma zuduma jeb atūdeņošanās. Jo jaunāks bērniņš un smagāka slimība, jo ātrāk notiek atūdeņošanās. Smaga atūdeņošanās var būt dzīvībai bīstama. Atūdeņošanās pazīmes ir slāpes, sausas lūpas un mēle, asaru trūkums raudot, uzbudinājums/nemiers vai vēlāk miegainība/apātiskums, samazināta urinācija, ātra sirdsdarbība un elpošana.

Iespējamie sarežģījumi Rotavīrusa infekcijai iespējami dažādi sarežģījumi, ieskaitot smagu dehidratāciju un nāvi. Apmēram 2–3 % gadījumu iespējami nervu sistēmas sarežģījumi – krampji, reti novēro akūtu encefalopātiju (galvas smadzeņu darbības traucējumi), encefalītu (galvas smadzeņu iekaisums).

Cilvēkiem ar smagu imunitātes nomākumu iespējama ilgstoša diareja, smags drudzis, smaga atūdeņošanās. Dažreiz pēc atveseļošanās no akūtas infekcijas var saglabāties ilgāka diareja, kas skaidrojama ar pārejošu pēcinfekcijas laktozes intoleranci jeb piena cukura sagremošanas traucējumiem.

Jaundzimušiem (īpaši priekšlaikus dzimušiem) slimnīcā iegūta rotavīrusa infekcija var izsaukt nekrotiskā enterokolīta (iekaisīga zarnu saslimšana ar nekrotiskām izmaiņām) attīstību.

Infekcijas akūtajā posmā iespējami pārejoši zarnu normālas kustības traucējumi jeb ileuss, zarnu invaginācija (vienas zarnas daļas iespiešanās otrā).

Cēloņi

Rotavīruss ir ļoti lipīgs (nepieciešams “apēst” maz vīrusa daļiņu, lai saslimtu) un izplatās fekāli orālā ceļā jeb vīrusa daļiņām nonākot no fēcēm vai atvemtām masām uz rokām un vēlāk mutē. Vīrusu ar netīrām rokām var izplatīt uz dažādām virsmām un priekšmetiem (tualetes poda virsma, durvju rokturi, bērnu spēļmantas), kur tas var saglabāties ilgstoši, jo ir izturīgs pret dažādiem vides faktoriem.

Ja cilvēks, kas ir slims ar RV infekciju, nav kārtīgi nomazgājis rokas pēc tualetes apmeklējuma un pēc tam aiztiek pārtikas produktus vai gatavo ēst, viņš šādā veidā ar vīrusu var “aplipināt” arī ēdienu. Ar rotavīrusu var inficēties, dzerot netīru ūdeni (no akas vai ezera), kurā varētu būt nonākušas cilvēku fekālijas. Inficēties var arī peldoties ūdenstilpnēs vai baseinā, kurā pirms tam peldējies cilvēks ar diareju. Ja vesels cilvēks aiztiek virsmas un priekšmetus, uz kuriem atrodas vīrusa daļiņas, un vēlāk aiztiek seju, liek rokas mutē un ēd ar nenomazgātām rokām, viņš var “apēst” vīrusa daļiņas un saslimt. RV vislielākā apjomā izdalās ar fēcēm un atvemtām masām pirmajās 10 slimības dienās, bet tas var saglabāties fēcēs pat 21 vai vairāk dienu pēc slimības sākuma, līdz ar to rūpīga higiēna svarīga arī pēc atveseļošanās.

Izmeklējumu apraksts

RV infekciju pierāda, nosakot rotavīrusa daļiņu (antigēnu vai DNS) klātbūtni fēcēs. Ārsts var nozīmēt fēču parauga savākšanu infekcijas pierādīšanai, ja tas ir nepieciešams.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Rotavīrusa infekcijai nav pieejama specifiska ārstēšana. Antibiotikas RV infekcijas ārstēšanai nelieto, jo tās neārstē vīrusinfekcijas.

Galvenais ir šķidruma zuduma kompensācija, dzerot daudz šķidruma. Bērnam bieži jāpiedāvā padzerties pa malkam – ūdeni, morsu, nesaldu sulu, sporta izotonisku šķīdumu, kas nesatur kofeīnu, vai vislabāk – speciālu rehidratācijas šķīdumu, kas satur ūdeni, sāļus un glikozi noteiktā koncentrācijā, piemēram, “Rehydron”. Nav ieteicami dzērieni un ēdieni ar augstu cukura saturu, jo tie var pasliktināt diareju.

Bērnam jāpiedāvā ēst. ja apetīte samazināta, tad mazākām porcijām un biežāk. Speciāla diēta nav jāievēro, bet pacienti parasti labāk panes netreknus un ne ļoti saldus ēdienus. Mazam bērnam jāturpina zīdīšana vai barošana ar piena maisījumu, samazinātas apetītes gadījumā piedāvājot krūti vai pudelīti biežāk. Piena maisījums nav jāatšķaida vairāk kā parasti.

Ilga neēšana, vemšana mazam bērnam var izraisīt hipoglikēmiju jeb samazinātu cukura līmeni asinīs. Pie hipoglikēmijas bērns var būt uzbudināts, miegains, apātisks, nosvīdis, trīcēt, būt bāls – šādā gadījumā ieteicams dot dzert cukuru saturošus dzērienus (sulu, saldu tēju) un vēlāk dot ēst produktus, kas satur saliktos ogļhidrātus (maizi, cepumu, putru).

Vidējas vai smagas atūdeņošanās gadījumā (par to liecina sausas lūpas, mēle, uzbudinājums, apātiskums, miegainība, samazināta urinācija, nespēja dzert šķidrumu) var būt nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Nepieciešamības gadījumā ārsts var nozīmēt papildu analīzes un izmeklējumus, paskaidrojot to nepieciešamību un vēlāk rezultātus. Var tikt nozīmēta urīna apjoma mērīšana.

Ja slimības gaita ir smagāka, ārsts var nozīmēt dažus medikamentus – zāles ātrākai gāzu izvadei (simetikonu), pretdiarejas līdzekļus (diosmektītu vai racekadotrilu), pretvemšanas līdzekli, prettemperatūras un pretsāpju līdzekļus, probiotikas jeb labās baktērijas. Ārsts nozīmēs šķidruma (tajā skaitā speciālu orālas rehidratācijas šķīdumu) došanu caur muti, zondes ievadi kuņģī un šķidrumu ievadi caur to vai smagākos gadījumos – šķidruma ievadi vēnā. Svarīgi atcerēties, ka bērniem pie diarejas nedrīkst dot zarnu kustības nomācošus līdzekļus, piemēram, loperamīdu.

Profilakse

Vakcinācija. Galvenais veids, kā pasargāt bērnus no rotavīrusa infekcijas smagas gaitas un bīstamiem sarežģījumiem, ir zīdaiņu vakcinācija pret rotavīrusu. Abas pieejamās dzīvās novājinātās caur muti ievadāmās vakcīnas pasargā no biežākiem RV serotipiem un smagas RV infekcijas gaitas (85–98% aizsardzība), kā arī nozīmīgi mazina risku saslimt (74–87% aizsardzība no saslimšanas). Vakcināciju iesaka uzsākt no sešu nedēļu vecuma. Atkarībā no izvēlētās vakcīnas bērnam jāsaņem divas (“Rotarix”) vai trīs (“Rotateq”) perorālās (ievada caur muti) vakcīnas devas ar vismaz četru nedēļu starplaiku. Vakcinācijas pilns kurss jāpabeidz līdz astoņu mēnešu vecumam.

Roku higiēna. Ļoti svarīga ir rūpīga roku mazgāšana un higiēnas principu ievērošana. Tas pasargā no zarnu infekcijām kopumā, taču higiēna nenodrošina pietiekošu aizsardzību pret rotavīrusa infekciju. Rokas jāmazgā rūpīgi ar ūdeni un ziepēm (skat. video par roku mazgāšanu)  – pēc tualetes apmeklējuma, pēc pamperu maiņas, pirms ēšanas, pirms zāļu dzeršanas, pirms ēdiena gatavošanas, pēc veikala, poliklīnikas un citu sabiedrisku vietu apmeklēšanas, kā arī jebkurā brīdī, kad rokas izskatās netīras vai ir netīru roku sajūta.

Uzkopšana. Ja mājās ir diarejas slimnieks, vēlama virsmu mazgāšana un dezinfekcija (lietojiet hloru saturošus vai citus līdzekļus, kas darbojas pret vīrusiem), rūpīga slimnieka veļas mazgāšana (ar mazgāšanas līdzekli un karstu ūdeni), veļas žāvēšana augstā temperatūrā.

Mājas režīms. Diarejas slimniekam nevajadzētu gatavot ēst citiem ģimenes locekļiem, strādāt restorānā, skolā vai bērnudārzā ar bērniem, aprūpēt pacientus, peldēties baseinā un ūdenstilpnēs, apmeklēt dārziņu, skolu, darbu, kamēr ir slimības simptomi, kā arī vēl 2–3 dienas pēc simptomu izzušanas.

Higiēna virtuvē. Svarīgi rūpīgi mazgāt augļus, dārzeņus, zaļumus pirms to ēšanas un dzert drošu, tīru ūdeni.

RV vislielākā apjomā izdalās ar fēcēm un atvemtām masām pirmajās 10 slimības dienās, bet tas var saglabāties fēcēs pat 21 vai vairāk dienu pēc slimības sākuma, līdz ar to rūpīga higiēna svarīga arī pēc atveseļošanās.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli

O’Ryan M. et.al. Clinical manifestations and diagnosis of rotavirus infection. Up-To-Date uz pierādījumiem balstītā medicīnas datu bāze. Literatūras pārskats aktuāls līdz 2021. gada augustam. Citēts 12.09.2021.

O’Ryan M. et.al. Acute viral gastroenteritis in children in resource-rich countries: Management and prevention. Up-To-Date uz pierādījumiem balstītā medicīnas datu bāze. Literatūras pārskats aktuāls līdz 2021. gada augustam. Citēts 12.09.2021.

Pacientiem paredzēti CDC informatīvi materiāli. Citēts 12.09.2021.