Pārlekt uz galveno saturu

Ķirurģiska operācija

Ķirurģijas uzdevums ir meklēt veidus, kā ar ķirurģisku metožu palīdzību visefektīvāk ārstēt slimības, kas nav ārstējamas terapeitiskā ceļā.

Attēls
operacija
Izveidots: 1. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 28. novembris, 2022. gads

Indikācijas operācijām var būt:

  • plānveida,
  • neatliekamas,
  • steidzami izpildāmas.

Indikācijas nosaka ārstējošais ārsts sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem, kuri piedalās slimnieka ārstēšanā.

Atsevišķos gadījumos, kad slimnieka veselības stāvoklis neatļauj veikt akūtu ķirurģisku iejaukšanos, var tikt uzsākta sagatavošana, ietverot slimnieka asinsvadu katetrizāciju un intravenoza šķidruma un medikamentu ievadīšanu, urīnpūšļa katetrizāciju, kuņģa zondēšanu, elpceļu intubāciju ar sekojošu mākslīgās elpināšanas aparatūras pieslēgšanu. Slimnieka sagatavošanas ilgums ķirurģiskai operācijai var variēt no 30 minūtēm līdz vairākām stundām. Adekvāta slimnieka sagatavošana būtiski samazina pēcoperācijas sarežģījumu iespēju.

Atsevišķos gadījumos operācijas apjoms var tikt noteikts (mainīts) operācijas laikā, un, ņemot vērā konstatēto, operācija var kļūt daudz sarežģītāka vai vienkāršāka, nekā paredzēts.

Biežāk sastopamie operācijas un pēcoperācijas perioda sarežģījumi ir:

  • asiņošana – nereti prasa šķīdumu (arī asins un tās sastāvdaļu) pārliešanu, atsevišķos gadījumos atkārtotu operāciju asiņošanas apturēšanai;
  • vietējs (brūces, operētā rajona) vai vispārējs (sepse) iekaisums – vietēja iekaisuma procesa gadījumos nereti veicamas papildus ķirurģiskas manipulācijas operācijas brūces rajonā (brūces un/vai operēta rajona revīzija, drenas ievadīšana), sepses gadījumos sakarā ar vairāku organisma orgānu sistēmu disfunkciju uzsākama kompleksa ārstēšana slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā
  • šķidruma uzkrāšanās organisma dobumos, kas nereti prasa atkārtotas drenāžas manipulācijas šķidruma novadīšanai
  • sirds asinsvadu sistēmas mazspēja – nereti nepieciešama sirds muskuļa atbalsta terapija
  • nieru mazspēja - parasti novērojama pacientiem ar iepriekšēju (apslēptu) nieru saslimšanu, nopietnākos gadījumos veicama hemodialīzes (mākslīgās nieres), peritoneālās dialīzes (vēdera dobums skalošanas) vai citu detoksikācijas metožu pieslēgšana
  • centrālās nervu sistēmas bojājums – atsevišķos gadījumos saglabājas neiroloģiska rakstura atlieku parādības. Krampju pievienošanās ne vienmēr norāda uz centrālās nervu sistēmas orgānu bojājumiem
  • gremošanas trakta orgānu darbības traucējumi - biežāk novērojami jaundzimušajiem, īpaši iedzimtu anomāliju un iekaisuma rakstura saslimšanu gadījumos jaundzimušajiem un zīdaiņiem (nereti nepieciešama zondes ievadīšana, intravenoza barošana vai barošana caur zondi, sarežģītu saslimšanu gadījumos slimniekam tiek izveidota atvere kuņģī (gastrostoma) vai tievajās zarnās (jejunostoma) barošanas nodrošināšanai)
  • elpošanas orgānu mazspēja – atsevišķos gadījumos nepieciešama ilgstoša mākslīga plaušu ventilācija (ilgstošas elpošanas mazspējas gadījumos rodas nepieciešamība izveidot elpošanas traheostomu)

Daļai slimnieku operācijas laikā brūcē (blakus brūcei) tiek ievietoti katetri, drenas, kas tiek saglabāti arī pēcoperācijas periodā. Tāpat atsevišķos gadījumos pēcoperācijas periodā slimniekam tiek saglabāti asinsvadu katetri, urīnpūšļa katetri, gremošanas trakta zondes, elpošanas orgānu intubācijas caurulītes u.c. ierīces.

Atsevišķos gadījumos vienlaikus var pievienoties vairāki pēcoperācijas sarežģījumi (arī sekmīgi veiktas ķirurģiskas ārstēšanas gadījumos). Pēcoperācijas sarežģījumu gadījumos pieaug slimnieka uzturēšanās laiks stacionārā, kā arī letalitātes iespēja.

Informāciju par slimnieka ārstēšanas taktikas izmaiņām, kā arī sarežģījumu pievienošanos vai atkārtotas operācijas nepieciešamību Jums sniegs ārstējošais ārsts.

Kādi ir riski

Sarežģījumi var attīstīties ievadnarkozes, operācijas, kā arī pēcoperācijas periodos. Riska līmenis bērniem ar dažādām ķirurģiskām saslimšanām ir atkarīgs no šādiem apstākļiem:

  • bērna vecuma, jaundzimušā iznēsātības pakāpes un ķermeņa masas (svara) – neiznēsātiem zemas ķermeņa masas jaundzimušajiem un zīdaiņiem operācijas risks ir augstāks,
  • citām iedzimtām attīstības anomālijām un pavadošām saslimšanām – bērniem ar citu orgānu sistēmu anomālijām un saslimšanām operācijas risks ir augstāks,
  • iepriekš veiktām ķirurģiskām manipulācijām un operācijām – bērniem ar iepriekš veiktām ķirurģiskām manipulācijām risks ir augstāks,
  • pacienta veselības stāvokļa operācijas brīdī – slimniekiem ar izteiktiem sirds – asinsvadu, elpošanas, urīnizvadsistēmas, centrālās nervu sistēmu darbības traucējumiem operācijas risks ir būtiski augstāks.

Letāla iznākuma (nāves) iespēja vienkāršu ķirurģisku operāciju (apendektomija, trūces plastika, cirkumcīzija, ādas un zemādas veidojumu ekscīzija, virspusēju sastrutojumu atvēršana, brūces apdare, kaulu fragmentu repozīcija lūzumu gadījumos, pleiras telpas punkcija u.c.) situācijās ir zema (aptuveni 1:10000 slimnieku). Sarežģītākos gadījumos (galvaskausa, krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānu, nieru operācijas u.c.) letāla iznākuma iespēja ir augstāka un sasniedz 5-10:10000 slimnieku). Atsevišķu komplicētu patoloģiju gadījumos (iedzimta diafragmas trūce, čūlaini nekrotisks enterokolīts, traumatisks aknu bojājums, galvaskausa, krūšu kurvja un vēdera dobuma plaši onkoloģiska rakstura procesi u.c.) letalitāte sasniedz 20-50%.

Informatīvie materiāli

Anestēzija

Anestēzija ir plaši pētīta un attīstīta joma ar mērķi precīzi pielāgot atsāpināšanu konkrētajam bērnam.

Saistītās ārstu specialitātes