Molekulāro alergēnu izmeklējums

Katrai no šīm molekulām ir sava uzbūve un funkcijas, tādējādi tās ir atbildīgas arī par dažāda veida alerģiskām reakcijām. Dažas molekulas ir raksturīgas tikai specifiskam alergēnam, tādēļ norāda uz “īstu” jeb “primāru” paaugstinātu jutību pret alergēnu, savukārt citas molekulas ir atrodamas alergēnos, kam pat nav kopīga izcelsme (piemēram, garnelēs un mājas putekļu ērcītēs, bērza putekšņos un lazdu riekstos), radot tā sauktās krustotās alerģiskās reakcijas. Alergēna molekulas, pie kurām piesaistās IgE antivielas, dažādiem pacientiem var atšķirties, kas izskaidro to, ka arī pacientu alerģiskās reakcijas nav vienādas. Turklāt IgE antivielas vienam pacientam var piesaistīties pie vienas vai vairākām alergēna molekulām, kas arī var izmainīt klīnisko ainu – radīt vieglāku vai smagāku alerģijas norisi.

Molekulārajiem alergēniem ir noteikti nosaukumi, kas radušies no saīsinājuma latīņu valodā (piemēram, bērzs (Betula verrucosa) saīsināti – Bet v) un klāt pievienots cipars atklāšanas secībā. Bieži kā pirmo atklāj konkrētai sugai vissvarīgāko molekulāro alergēnu, tādēļ galvenos alergēnus parasti apzīmē ar ciparu 1 (piemēram, Bet v 1), taču tas nav attiecināms uz visiem alergēniem. Dažiem pārtikas alergēniem ir arī citi nosaukumi, kas pazīstami plašāk un tiek izmantoti laboratorijās, piemēram, kazeīns, α-laktalbumīns, ovomukoīds un citi.

Molekulārā diagnostika palīdz:

1. paredzēt alerģisko reakciju smagumu un atpazīt pacientus, kuriem iespējamas dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas;
2. atpazīt krustotas reakcijas. Tas ir būtiski gadījumos, kad pacientam ir pozitīvas IgE antivielas pret daudziem pārtikas produktiem vai pārtikas un inhalāciju alergēniem;
3. labāk prognozēt tolerances attīstību;n
4. precizēt, cik strikta izslēgšanas diēta nepieciešama;
5. atklāt alerģiju, kad rutīnas izmeklējumi ir negatīvi;
6. orecīzāk nozīmēt alergēnspecifisko imūnterapiju pacientiem ar alerģiju pret putekšņiem, dzīvniekiem un insektu indēm.

Jāņem vērā, ka visi specifiskā IgE noteikšanas testi, ieskaitot molekulāro diagnostiku, rāda tikai IgE sensibilizāciju jeb paaugstinātu jutību pret alergēnu, un tas nav sinonīms alerģijai. Testa rezultāti vienmēr jāizvērtē individuāli, ņemot vērā klīnisko ainu! Šobrīd visiem alergēniem nav zināmi molekulārie alergēni, tādēļ bieži praksē vēl joprojām izmanto specifiskā IgE noteikšanu pret visu alergēnu. Svarīgi atzīmēt, ka molekulāro alergēnu un IgE antivielu noteikšana palīdz atklāt tikai pirmā jeb ātrā tipa alerģiskās reakcijas.