Pārtikas alerģija

Atkarībā no imunoloģiskajiem mehānismiem un simptomu parādīšanās ātruma pārtikas alerģiju iedala tūlītējā jeb ātrā tipa un vēlīnā tipa pārtikas alerģijā.

Tūlītēja jeb ātrā tipa pārtikas alerģija

Šo reakciju gadījumā organismā veidojas specifiskas imūnglobulīna E (IgE) antivielas pret konkrēto produktu. Alerģiskās reakcijas attīstās dažu minūšu līdz divu stundu laikā. Var būt šādas reakcijas:

• Āda simptomi – izsitumi, nieze, tūska, apsārtums, nātrene, atopiskais dermatīts, kas var parādīties, piemēram, uz sejas, plakstiņiem un lūpām;
• Gremošanas orgānu simptomi – slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kolikas jeb stipras vēdersāpes;
• Elpceļu simptomi – deguna nieze, šķaudīšana, aizlikts deguns, iesnas, sēkšana, klepus, astmas simptomi, apgrūtināta elpošana, balss zudums, spiedoša sajūta krūtīs;
• Sirds un asinsvadu sistēmas simptomi – galvas reibonis, izmainīta apziņa, asinsspiediena krišanās, bālums, ģībšana;
• Situāciju, kad pacientam vērojamas izpausmes no vairākām orgānu sistēmām, sauc par anafilaksi. Smagākā pārtikas alerģijas izpausme ir anafilaktiskais šoks.

Ātrā tipa reakcija var būt dzīvībai bīstama un izraisīt nāvi! Tā prasa tūlītēju rīcību – adrenalīna intramuskulāru ievadīšanu un papildu terapiju stacionārā. Ātrā tipa pārtikas alerģijas gadījumā simptomi var attīstīties no minimāla alergēna daudzuma, piemēram, no produktiem, uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tie “var saturēt” esošo alergēnu, izgarojumu ieelpošanas, ādas kontakta ar pārtikas alergēnu, virtuves piederumu, kuri bijuši saskarsmē ar alergēnu, lietošanas.

Vēlīnā tipa pārtikas alerģija

Šo reakciju gadījumā IgE antivielas pret pārtikas alergēnu neveidojas, tādēļ bieži šī tipa reakcijas nepareizi tiek dēvētas par pārtikas nepanesību. Par pseidoalerģiju tiek runāts, ja simptomus provocējošais produkts tieši ietekmē šūnas (tuklās šūnas un bazofilos leikocītus) un ierosina bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanos no tām, kas savukārt nosaka alerģijai raksturīgo simptomu attīstību, neierosinot specifisku imunoloģisku reakciju. Arī paši pārtikas produkti, piemēram, zemenes, avenes, plūmes, kivi, konservēti augļi, dažādi sieri, vēžveidīgie, makreles, tuncis un daudzi citi produkti ir bagāti ar bioloģiski aktīvām vielām, kas, nonākot organismā lielā daudzumā, spēj izraisīt konkrētus simptomus.

Vēlīnu reakciju gadījumā simptomi visbiežāk parādās pēc 24–72 stundām. Biežākās izpausmes:

• Gremošanas orgānu simptomi – sāpes vēderā, slikta dūša, kuņģa skābes atvilnis, bieža un šķidra vēdera izeja vai, tieši pretēji, aizcietējumi, asiņaina, gļotaina vēdera izeja, anālās atveres rajona iekaisums;
• Ar vēlīnā tipa alerģisko reakciju saistītas šādas slimības: uztura izraisīts enterokolīts (tievās un resnās zarnas iekaisums), uztura izraisīts proktokolīts (resnās zarnas iekaisums), uztura izraisīta enteropātija, kam raksturīga “celiakijai līdzīga” vemšana, steatoreja (paaugstināts tauku daudzums izkārnījumos), ķermeņa masas zudums, malabsorbcija (traucēta jau sašķelto barības vielu uzsūkšanās un pārnese no tievās zarnas);
• Ādas simptomi – piesārtums, nieze, kontaktdermatīts, atopiskā dermatīta paasinājums, herpesveida dermatīts, kas izpaužas ar pūšļveidīgiem, stipri niezošiem izsitumiem augšdelmu, augšstilbu un sēžamvietas rajonā;
• Elpošanas orgānu simptomi – Heinera sindroms ir plaušu slimība, kas rodas piena olbaltumu un IgG antivielu imūno kompleksu veidošanās dēļ, un tai raksturīga dzelzs deficīta anēmija, malabsorbcija, recidivējoši infiltrāti plaušās;
• Citi simptomi. Var ierosināt arī neiroloģiskus simptomus – galvassāpes, migrēnu, miega traucējumus, nogurumu, kā arī dzelzs deficīta anēmiju, olbaltumu deficītu, bērniem sliktu svara dinamiku un augšanas aizturi, raudāšanu, aizkaitināmību. Retos gadījumos nieru darbības traucējumus – nefrotisko sindromu.

Vēlīnā tipa pārtikas alerģijas gadījumā pacienti bieži panes nelielu daudzumu alergēna. Šis iedalījums ir svarīgs, jo no tā ir atkarīgs tas, kādus testus ārsts izvēlēsies veikt, kā arī diētas rekomendācijas.