Pārlekt uz galveno saturu

Pārtikas alerģija

Uztura vai pārtikas alerģija ir organisma paaugstināta jutība pret uzturu, kas izraisa audu iekaisumu un dažādus klīniskos simptomus.

placeholder
Izveidots: 16. februāris, 2022. gads
Atjaunots: 17. oktobris, 2022. gads

Visbiežāk alerģiju novēro pret pienu, olu, kviešiem, soju, riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem, taču pārtikas alerģiju var novērot pret jebkuru citu pārtikas produktu – dārzeņiem, augļiem, ogām, garšaugiem, sēklām un gaļu.
Dzīvībai bīstamas reakcijas visbiežāk novēro pret zivīm, vēžveidīgajiem, riekstiem, pienu, olu. Tāpēc sīkāk apskatīsim biežāk sastopamos alergēnus.

  • Govs piens. Alerģija pret pienu biežāk sastopama bērniem agrīnā vecumā un lielākajai daļai izzūd līdz gada vecumam. Noteikti jāizšķir, vai alerģija ir pret piena karstumizturīgajiem vai karstumneizturīgajiem olbaltumiem, jo tas būtiski ietekmēs diētas ierobežojumus;
  • Olas. Arī alerģija pret olām biežāk sastopama bērniem. Tāpat kā pienam, arī olām izšķir karstumizturīgos un karstumneizturīgos olbaltumus. Visstiprākais alergēns ir olas baltums. Alerģija pret olām ir noturīgāka par piena alerģiju, tomēr arī tā lielākajai daļai bērnu izzūd līdz četru gadu vecumam;
  • Vēl pie biežākajiem pārtikas alergēniem pieder kviešu milti, soja, rieksti. Runājot par pēdējiem – cilvēki dzīves laikā reti zaudē reaktivitāti pret riekstiem, turklāt to izraisītās alerģiskās reakcijas mēdz būt smagas un pat dzīvībai bīstamas;
  • Zivis satur karstumizturīgu alergēnu, un alerģiskās reakcijas var rasties, ne tikai apēdot šo produktu, bet arī ieelpojot zivju izgarojumus. Arī alerģija pret zivīm saglabājas mūža garumā un var ierosināt dzīvībai bīstamus simptomus.
Attēls
alerģija

Simptomu apraksts

Atkarībā no imunoloģiskajiem mehānismiem un simptomu parādīšanās ātruma pārtikas alerģiju iedala tūlītējā jeb ātrā tipa un vēlīnā tipa pārtikas alerģijā.

Tūlītēja jeb ātrā tipa pārtikas alerģija

Šo reakciju gadījumā organismā veidojas specifiskas imūnglobulīna E (IgE) antivielas pret konkrēto produktu. Alerģiskās reakcijas attīstās dažu minūšu līdz divu stundu laikā. Var būt šādas reakcijas:

  • Āda simptomi – izsitumi, nieze, tūska, apsārtums, nātrene, atopiskais dermatīts, kas var parādīties, piemēram, uz sejas, plakstiņiem un lūpām;
  • Gremošanas orgānu simptomi – slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kolikas jeb stipras vēdersāpes;
  • Elpceļu simptomi – deguna nieze, šķaudīšana, aizlikts deguns, iesnas, sēkšana, klepus, astmas simptomi, apgrūtināta elpošana, balss zudums, spiedoša sajūta krūtīs;
  • Sirds un asinsvadu sistēmas simptomi – galvas reibonis, izmainīta apziņa, asinsspiediena krišanās, bālums, ģībšana;
  • Situāciju, kad pacientam vērojamas izpausmes no vairākām orgānu sistēmām, sauc par anafilaksi. Smagākā pārtikas alerģijas izpausme ir anafilaktiskais šoks.

Ātrā tipa reakcija var būt dzīvībai bīstama un izraisīt nāvi! Tā prasa tūlītēju rīcību – adrenalīna intramuskulāru ievadīšanu un papildu terapiju stacionārā. Ātrā tipa pārtikas alerģijas gadījumā simptomi var attīstīties no minimāla alergēna daudzuma, piemēram, no produktiem, uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tie “var saturēt” esošo alergēnu, izgarojumu ieelpošanas, ādas kontakta ar pārtikas alergēnu, virtuves piederumu, kuri bijuši saskarsmē ar alergēnu, lietošanas.

Vēlīnā tipa pārtikas alerģija

Šo reakciju gadījumā IgE antivielas pret pārtikas alergēnu neveidojas, tādēļ bieži šī tipa reakcijas nepareizi tiek dēvētas par pārtikas nepanesību. Par pseidoalerģiju tiek runāts, ja simptomus provocējošais produkts tieši ietekmē šūnas (tuklās šūnas un bazofilos leikocītus) un ierosina bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanos no tām, kas savukārt nosaka alerģijai raksturīgo simptomu attīstību, neierosinot specifisku imunoloģisku reakciju. Arī paši pārtikas produkti, piemēram, zemenes, avenes, plūmes, kivi, konservēti augļi, dažādi sieri, vēžveidīgie, makreles, tuncis un daudzi citi produkti ir bagāti ar bioloģiski aktīvām vielām, kas, nonākot organismā lielā daudzumā, spēj izraisīt konkrētus simptomus.

Vēlīnu reakciju gadījumā simptomi visbiežāk parādās pēc 24–72 stundām. Biežākās izpausmes:

  • Gremošanas orgānu simptomi – sāpes vēderā, slikta dūša, kuņģa skābes atvilnis, bieža un šķidra vēdera izeja vai, tieši pretēji, aizcietējumi, asiņaina, gļotaina vēdera izeja, anālās atveres rajona iekaisums;
  • Ar vēlīnā tipa alerģisko reakciju saistītas šādas slimības: uztura izraisīts enterokolīts (tievās un resnās zarnas iekaisums), uztura izraisīts proktokolīts (resnās zarnas iekaisums), uztura izraisīta enteropātija, kam raksturīga “celiakijai līdzīga” vemšana, steatoreja (paaugstināts tauku daudzums izkārnījumos), ķermeņa masas zudums, malabsorbcija (traucēta jau sašķelto barības vielu uzsūkšanās un pārnese no tievās zarnas);
  • Ādas simptomi – piesārtums, nieze, kontaktdermatīts, atopiskā dermatīta paasinājums, herpesveida dermatīts, kas izpaužas ar pūšļveidīgiem, stipri niezošiem izsitumiem augšdelmu, augšstilbu un sēžamvietas rajonā;
  • Elpošanas orgānu simptomi – Heinera sindroms ir plaušu slimība, kas rodas piena olbaltumu un IgG antivielu imūno kompleksu veidošanās dēļ, un tai raksturīga dzelzs deficīta anēmija, malabsorbcija, recidivējoši infiltrāti plaušās;
  • Citi simptomi. Var ierosināt arī neiroloģiskus simptomus – galvassāpes, migrēnu, miega traucējumus, nogurumu, kā arī dzelzs deficīta anēmiju, olbaltumu deficītu, bērniem sliktu svara dinamiku un augšanas aizturi, raudāšanu, aizkaitināmību. Retos gadījumos nieru darbības traucējumus – nefrotisko sindromu.

Vēlīnā tipa pārtikas alerģijas gadījumā pacienti bieži panes nelielu daudzumu alergēna. Šis iedalījums ir svarīgs, jo no tā ir atkarīgs tas, kādus testus ārsts izvēlēsies veikt, kā arī diētas rekomendācijas.

Izmeklējumu apraksts

Anamnēze – vissvarīgāko informāciju par pārtikas alerģiju ārsts iegūst no pacienta vai pacienta vecākiem, tādēļ vizītes laikā tiek uzdoti daudzi jautājumi par vecumu, kurā simptomi parādījās, cik drīz pēc produkta lietošanas izpaudās alerģija, reakciju smagumu, diētu, citām veselības problēmām, kas var līdzināties pārtikas alerģijai, medikamentu lietošanu u.c.

Pārtikas dienasgrāmata var palīdzēt atklāt simptomu saistību ar konkrēta produkta lietošanu (īpaši svarīgi vēlīnu pārtikas alerģiju diagnostikā).

Ādas dūriena tests – noder tūlītēju pārtikas alerģiju diagnostikai. Uz rokas tiek uzpilināts alergēna ekstrakts, ar 1 mm lanceti punktēta āda caur pilienu. Dažkārt tiek veikti dūriena – dūriena testi, kad alergēna ekstrakta vietā izmanto svaigus produktus. Ādas dūriena un dūriena – dūriena testus izmanto tūlītēju reakciju atpazīšanai. Rezultātu iegūst pēc 15 minūtēm.

Atopijas aplikācijas tests – pārtikas alergēnus pielīmē pie muguras uz 48 stundām, rezultātus nolasa pēc 72 stundām. Šo testu izmanto vēlīnu pārtikas alerģiju gadījumos, kad IgE antivielas pret produktiem netiek atrastas.

Specifisku IgE antivielu noteikšana asinīs – testu izmanto neatkarīgi no alerģijas smaguma un gadījumos, kad nav iespējams veikt ādas dūriena testus, kā arī lai noteiktu, cik daudz IgE antivielu pret konkrēto alergēnu ir pacientam.

Molekulārie alergēni noder tūlītēju pārtikas alerģiju diagnostikai, jo palīdz precīzāk atklāt, pret kurām alergēna daļiņām pacientam ir paaugstināta jutība. Palīdz noteikt, kuriem pacientiem nepieciešama stingra izslēgšanas diēta un kuriem atļaujama produkta lietošana termiski apstrādātā veidā, atpazīt krusteniskas reakcijas, atšķirt pacientus, kam iespējamas smagas, dzīvībai bīstamas reakcijas, kā arī dažkārt atklāt pārtikas alerģiju, kad citi testi ir negatīvi.

Izslēgšanas diēta un pārtikas provokācijas tests – svarīgākais tests, kas tiek izmantots, lai apstiprinātu vai izslēgtu pārtikas alerģijas diagnozi, noteiktu, vai pārtikas alerģija ir pārgājusi, kā arī izvērtētu, vai iespējama termiski apstrādātu produktu lietošana pacientiem ar alerģiju pret pienu un olu. Pārtikas provokācijas testu var veikt mājās vai stacionārā atkarībā no iepriekšējo reakciju smaguma, citu testu rezultātiem, pārtikas alerģijas veida un citiem faktoriem. Pārtikas provokācijas tests var būt atklāts vai dubultakls placebo kontrolēts. Alergologs noteiks, kāds testa veids katram pacientam ir piemērots.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Visefektīvākā ārstēšanas un profilakses metode ir eliminācijas diēta, kas pēc būtības nozīmē “vainīgā” produkta vai vairāku produktu izslēgšanu no uztura. Atkarībā no alerģiskās reakcijas izpausmēm jābūt ļoti uzmanīgiem, pērkot gatavus produktus veikalā, jo tie var saturēt “bīstamo” alergēnu, tāpēc rūpīgi jāiepazīstas ar kārotā produkta sastāvdaļām. Tāpat ieteicams izvairīties no produktiem, kas satur lielu daudzumu pārtikas piedevu vai bioloģiski aktīvu vielu.

Simptomu mazināšanai atkarībā no klīniskās ainas ārsts var nozīmēt atbilstošu medikamentozo terapiju, piemēram, antihistamīna līdzekļus, fermentu preparātus, glikokortikosteroīdus, inhalatoru lietošanu astmas gadījumā un citus. Ja ir smagas vispārējas reakcijas, ja bijusi anafilakse pēc pārtikas produkta ēšanas, pacientam vienmēr tiek nozīmēts adrenalīns un veikta apmācība tā lietošanā.

Cēloņi

Pārtikas alerģijas attīstībā ir iesaistīti vairāki faktori, piemēram, iedzimtība, apkārtējās vides ietekme, imūnās sistēmas darbības traucējumi, vīrusu infekcijas, parazītu invāzija, zarnu kairinājums, ko rada pārtikas piedevas, krāsvielas, alkohols un citi. Tā būtiski ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, ierosinot noteiktus simptomus, kuri atkarīgi no alerģiskās reakcijas veida.
Bērniem pārtikas alerģija novērojama biežāk nekā pieaugušajiem, un arī klīniskās izpausmes mēdz noritēt atšķirīgi.

    Profilakse

    Primārā profilakse - pasākumu kopums, kas veicams grūtniecības plānošanas, bērniņa gaidīšanas periodā un jaundzimušajiem, lai samazinātu alerģisko slimību attīstības risku.
    Lai grūtniecība un bērniņa attīstība noritētu veiksmīgi, plānojot grūtniecību, smēķētājām noteikti jāatmet smēķēšana, kā arī jānovērš pasīvā smēķēšana.
    Speciālas hipoalerģiskas diētas ievērošana nav ieteicama, jo tā var kaitēt pašai grūtniecei un kavēt bērniņa attīstību.
    Grūtniecēm par vērtīgu tiek uzskatīta papildu zivju eļļas lietošana, jo tā mazina ar alerģiskajām reakcijām saistīto citokīnu daudzumu nabassaitē.
    Tikko dzimušam bērniņam tiek ieteikta krūts zīdīšana un laikus sākta pakāpeniska piebarošana no četru mēnešu vecuma.
    Alerģisko slimību profilaksei iesaka uzlabot zīdaiņa zarnu mikrofloru ar probiotikām.
    Pierādīta D vitamīna (arī grūtniecības laikā) pozitīvā iedarbība alerģisko slimību riska mazināšanā.

    Sekundārā profilakse - tās princips ir aizkavēt esošās alerģiskās slimības attīstību.
    Eliminācijas diēta pašlaik ir visefektīvākā ārstēšanas un profilakses metode – tiek izslēgts konkrētais uzturprodukts vai vairāki produkti, kuru sastāvā ir vainīgais alergēns vai bioloģiski aktīvās vielas. Nepamatota uzturproduktu izslēgšana var nodarīt kaitējumu, jo bērns ne vien nesaņem nepieciešamās uzturvielas, bet arī netiek “trenēta” imūntolerance, kas veidojas tieši ar gremošanas orgānu palīdzību.
    Bērniem ar atopisko dermatītu ilgstoša produktu izslēgšana no uztura var veicināt jutību pret alergēniem caur bojāto ādu, tāpēc bērns laika gaitā var kļūt alerģisks pret aizvien jauniem produktiem. Tādēļ, ja bērniņam ir atopiskais dermatīts, būtiska nozīme ir tieši ādas kopšanai, lai uzturētu ādas barjerfunkciju un nepieļautu jutību pret citiem alergēniem.

    Pašlaik pasaulē norisinās daudz pētījumu uzturproduktu specifiskās imūnterapijas jomā, jo ar tās palīdzību iespējams ierosināt imūntoleranci pret alerģiju izraisošo pārtikas produktu, kavēt slimības attīstību un mazināt slimības radītos simptomus. Kaut gan alergēnspecifisko imūnterapiju ar lieliskiem rezultātiem plaši izmanto aeroalergēnu, piemēram, ziedputekšņu, mājas putekļu ērcīšu, dzīvnieku un plēvspārņu indes ierosināto alerģisko slimību terapijā, pārtikas alerģisko slimību ārstēšanā tā pagaidām vēl netiek lietota praksē.

    Saistītās ārstu specialitātes