Epilepsijas diagnostikas principi
Pirmais solis, lai saprastu, vai pacientam ir epilepsija, ir rūpīga lēkmjveida notikumu izpausmju noskaidrošana. Ja lēkmes raksturs liecina, ka tā varētu būt epileptiska, ārsts nozīmē atbilstošus izmeklējumus.
Stereoelektroencefalogrāfija jeb (SEEG)
Stereoelektroencefalogrāfiju (SEEG) izmanto situācijās, kad pret medikamentiem nejutīgas epilepsijas dēļ tiek izvērtētas iespējas veikt ķirurģisku ārstēšanu, bet ar parasto elektroencefalogrāfiju nepietiek, lai atrastu lēkmes sākuma zonu un noteiktu tās apjomu.
Attēls
Izveidots: 13. jūlijs, 2022. gads
Atjaunots: 30. marts, 2023. gads
Atjaunots: 30. marts, 2023. gads
Drukāt
Stereoelektroencefalogrāfijas (SEEG) laikā elektrodi tiek ievietoti smadzenēs. To izmanto situācijās, kad medikamentu rezistentas (pret medikamentiem nejutīgas) epilepsijas dēļ ārsti izvērtē iespējas veikt ķirurģisku ārstēšanu (pirmreizēju vai atkārtotu), bet ar skalpa elektroencefalogrāfiju (parasto EEG) nepietiek, lai atrastu lēkmes sākuma zonu un noteiktu tās apjomu.
Lēkmes sākuma zona var atrasties jebkur galvas smadzeņu lielo pusložu garozā, tostarp virsmās, kas atrodas starp puslodēm, zem tām vai daivu iekšējās virsmās. Šādos gadījumos skalpa EEG epileptiskās izlādes pierakstās tikai tad, kad jau paspējušas izplatīties uz ārējām virsmām.
Var būt arī situācijas, kad skalpa EEG lēkmes sākuma zona it kā ir redzama, bet tā atrodas plaša strukturāla bojājuma teritorijā. Tad SEEG uzdevums ir palīdzēt atrast epileptogēnā perēkļa malas, lai ķirurģiski varētu izņemt tikai epileptiskos audus, nevis visu strukturālo bojājumu.
Vizītes norise
Pirms elektrodu ievietošanas ārsti veic rūpīgu plānošanu. Ņemot vērā iepriekš veikto attēldiagnostikas izmeklējumu secinājumus, lēkmju izskatu, skalpa EEG atradi, ārstu konsīlijs izdara secinājumus par ticamāko lēkmes sākuma zonas atrašanās vietu. Parasti tam ir vairākas versijas. Tad vienojas par efektīvāko veidu, kā ievadīt elektrodu strēmeles, lai ar mazāku elektrodu ķēžu skaitu nosegtu pēc iespējas lielāku epileptogēnā perēkļa daļu, turklāt tā, lai neskartu asinsvadus.
Kad plānošana pabeigta un sagādāti nepieciešamie elektrodi, pacients stājas stacionārā. Operācijas laikātiek ievietoti elektrodi. Pēc atmošanās no narkozes pacients vairākas diennaktis pavada EEG monitorēšanas telpā, kur notiek filmēšana un nepārtraukts pieraksts no dziļajiem elektrodiem.
Vispirms sagaida spontānu lēkmi. Tad, ņemot vērā spontānās lēkmes laikā novēroto EEG atradi, var veikt atsevišķa elektroda stimulāciju. Tādējādi pārbauda, kura elektroda zonā sākusies lēkme ir identiska spontānajai.
Kad ārsts ieguvis pietiekami daudz informācijas, elektrodus izņem.
Saistīto diagnožu saraksts
Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija
Saistītās ārstu specialitātes
Apakštēma
- Hyslop A, Wang S, Bryant JP, Bhatia S, Sandoval-Garcia C, Karkare K, Ragheb J. Stereo-electroencephalography (SEEG) in pediatric epilepsy: Utility in children with and without prior epilepsy surgery failure. Epilepsy Res. 2021 Sep 13;177:106765. doi: 10.1016/j.eplepsyres.2021.106765. Epub ahead of print. PMID: 34537417. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34537417/