Epilepsija
Epilepsijas ir slimību grupa, kurām kopīgs ir paaugstināts risks notikt neprovocētām epileptiskām lēkmēm.
Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra konferences par epilepsiju 10.02.2026. ieraksts
Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs, neirologs Jurģis Strautmanis sniedz ieskatu, kas ir epilepsija, skaidrojot to kā smadzeņu šūnu pārmērīgas elektriskās izlādes, kas atkarībā no to atrašanās vietas izraisa dažādas lēkmju izpausmes. Diagnozes pamatā ir precīzs lēkmju apraksts un aculiecinieku novērojumi, savukārt medicīniskie izmeklējumi kalpo kā palīglīdzekļi slimības veida precizēšanai. Lekcijā skaidrotas pieejamās ārstēšanas metodes, tostarp medikamenti un ķirurģija, vienlaikus norādot uz labvēlīgo prognozi lielākajai daļai pacientu. Būtiska loma ir sabiedrības informētībai, lai mazinātu aizspriedumus un uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri saskaras ar šīs slimības neprognozējamo raksturu.
Vairāk par epilepsiju lasi TE.
Bērnu slimnīcas bērnu neiroloģe Dace Pretkalniņa skaidro galvenos dzīvesveida un režīma pamatprincipus pacientiem, kuri sadzīvo ar epilepsiju. Ārste uzsver precīzu medikamentu lietošanu, regulāru miega rutīnu un lēkmju dienasgrāmatas uzturēšanu kā būtiskus faktorus labākai slimības kontrolei. Tiek apskatīti dažādi provocējošie faktori, drošības plāna nozīme mācību iestādēs un iespējas saņemt sociālo un psiholoģisko atbalstu. Tāpat speciāliste sniedz ieteikumus par fiziskajām aktivitātēm un uzturu, norādot, ka lielākā daļa sporta veidu ir pieļaujami, ja tiek ievēroti piesardzības pasākumi.
Bernadeta Ripa dalās savā personīgajā pieredzē, uzsverot, ka diagnoze nedrīkst kļūt par cilvēka identitāti, bet gan par realitāti, ar kuru iemācīties pilnvērtīgi sadzīvot. Viņa apraksta emocionālo ceļu no bērnības bailēm un dusmām līdz pieņemšanai un atklātībai, kas ļāvusi viņai sportot, studēt un strādāt, neskatoties uz biežajām lēkmēm. Bernadeta akcentē, ka lielākos ierobežojumus bieži rada nevis pati slimība, bet gan apkārtējo bailes, tādēļ atbalsta komandas izveide un sabiedrības informēšana ir izšķiroši faktori drošības sajūtas radīšanā.
Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas ārste Sabīne Teifurova sniedz ieskatu epilepsijas lēkmju atpazīšanā un pareizā rīcībā, lai mazinātu sabiedrības nezināšanu un bailes. Lielākā daļa cilvēku jūtas apjukuši krīzes situācijās, tādēļ ir svarīgi apgūt vienkāršus palīdzības algoritmus, piemēram, laika uzņemšanu un drošas vides radīšanu. Galvenie ieteikumi ietver galvas pasargāšanu no traumām, kustību neierobežošanu un svešķermeņu nelikšanu mutē. Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc tikai specifiskos gadījumos, piemēram, ja lēkme ilgst vairāk par piecām minūtēm vai ir pirmreizēja. Izglītojošais video aicina uz mierīgu un saprātīgu rīcību, izmantojot informatīvās kartītes vai iepriekš saskaņotus ārsta norādījumus. Šī informācija palīdz veidot drošāku apkārtējo vidi un uzlabo epilepsijas pacientu dzīves kvalitāti publiskajā telpā.
Vairāk par rīcību lēkmes gadījumā lasi TE.
Bērnu slimnīcas bērnu neiroloģe uzsver, ka pacientu ar epilepsiju dzīves kvalitāti būtiski ietekmē nevis lēkmju biežums, bet gan izjustie ierobežojumi un psiholoģiskie faktori. Daktere uzsver, ka diagnozes radītā pašstigma un bailes no apkārtējo nosodījuma bieži kļūst par lielāku šķērsli nekā pati slimība, izraisot sociālu izolāciju un emocionālas grūtības.
Dr. Marija Luīze Kalniņa sniedz visaptverošu ieskatu epilepsijas ārstēšanas stratēģijās un diagnostikas procesos, īpašu uzmanību pievēršot bērnu aprūpei. Terapijas galvenais mērķis ir lēkmju kontrole un dzīves kvalitātes uzlabošana, izmantojot gan medikamentus, gan specifiskas metodes kā ketogēnā diēta un neiromodulācija.
Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra māsa Alise Briede stāsta, kā sagatavoties elektroencefalogrāfijas (EEG) izmeklējumam, kāda ir procedūras gaita miega vai nomoda stāvoklī. Informatīvā materiāla nolūks ir mazināt pacientu un vecāku trauksmi, izglītojot par pieejamo palīdzību Latvijā un nepieciešamo sadarbību ar medicīnas personālu.
Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts Basels Jakubs Vahbe sniedz visaptverošu ieskatu epilepsijas ķirurģijas sarežģītajā procesā, uzsverot, ka lēmums par operāciju ir rūpīgs komandas darbs, kurā vadošā loma ir neirologam. Ārsts izskaidro ceļu no padziļinātas diagnostikas, izmantojot video un radioloģiskos datus, līdz pat piemērotākās metodes izvēlei, kur galvenais kritērijs ir ieguvumu un risku līdzsvars, lai neapdraudētu pacienta dzīves kvalitāti un pamatfunkcijas. Detalizēti skaidrotas dažādas operatīvās pieejas, sākot no slimā perēkļa izgriešanas jeb rezektīvās ķirurģijas līdz inovatīvām metodēm kā stereoelektroencefalogrāfija un radiofrekvences ablācija. Noslēgumā tiek uzsvērta moderno tehnoloģiju, piemēram, neironavigācijas un intraoperatīvās monitoringa, nozīme, kas ļauj neiroķirurgiem strādāt ar augstu precizitāti, maksimāli saudzējot veselos smadzeņu audus un uzlabojot pacientu izredzes dzīvot bez lēkmēm.
Vairāk par epilepsijas ķirurģiju lasi TE.
Bērnu slimnīcas bērnu neiroloģe Dana Apela pārskata nākotnes virzienus epilepsijas ārstēšanā un uzraudzībā, uzsverot tehnoloģiju un personalizētās medicīnas lomu. Lekcijas sākumā tiek detalizēti analizētas mājās lietojamas ierīces lēkmju konstatēšanai, kas, izmantojot mākslīgo intelektu un dažādus sensorus, palīdz veidot objektīvu lēkmju dienasgrāmatu un mazināt pacientu traumas. Tālāk daktere aplūko modernās neiromodulācijas metodes un minimāli invazīvu ķirurģiju, piemēram, lāzera procedūras un "virtuālo smadzeņu dvīņu" modelēšanu precīzākai operāciju plānošanai. Nobeigumā tiek sniegts ieskats jaunākajos medikamentu pētījumos un gēnu terapijā, norādot uz pāreju no vispārīgas ārstēšanas uz specifiskiem risinājumiem bērniem un medikamentu rezistences prognozēšanu. Mērķis ir informēt pacientus un viņu tuviniekus par tehnoloģisko progresu, kas palīdz atgūt kontroli pār dzīvi un mazināt slimības stigmu sabiedrībā.
Epilepsijas ir slimību grupa, kurām kopīgs ir paaugstināts risks notikt neprovocētām epileptiskām lēkmēm.