Onkoloģisku pacientu ādas kopšana

Ādai ir vairākas funkcijas:

• Tā kalpo par barjeru, lai pasargātu ķermeni no mitruma, aukstuma, saules un mikroorganismiem;
• Kontrolē ķermeņa temperatūru;
• Pasargā no atūdeņošanās (dehidratācijas) un pārkaršanas;
• Nodrošina aukstuma, siltuma, spiediena, niezes un sāpju jušanu;
• Uzglabā ūdeni, taukus un citus vielmaiņas nodrošināšanai vajadzīgus produktus.

Āda ir  veidota no trīs slāņiem:

• Ārējais slānis (epiderma) nodrošina ūdens barjeru un veido mūsu ādas toni;
• Vidējais slānis (derma) satur saistaudus, matu folikulus un sviedru dziedzerus;
• Zemāda (hipoderma) ir veidota no taukiem un saistaudiem.

Bērnu āda atšķiras no pieaugušu cilvēku ādas, un tai ir nepieciešama citāda, īpaša kopšana. Arī bērnu āda sastāv no trīs slāņiem, taču tie ir plānāki, un – jo jaunāks bērns, jo mazāk nobriedusi ir ādas termoregulācijas funkcija. Bērnu āda ir mazāk izturīga pret apkārtējo vidi, jutīgāka pret ķīmiskām vielām, fizisku bojājumu un mikrobioloģisko ietekmi. Bērnu ādai ir lielāka tendence kļūt sausai. Āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu, temperatūras izmaiņām. Bērnu āda daudz efektīvāk uzsūc (absorbē) lokālus medikamentus. Bērnam augot, aug arī āda. Līdz sešu gadu vecumam bērna āda ir plānāka, ar mazāku pigmentāciju un mazāk aktīvu sviedru dziedzeru darbību salīdzinājumā ar pieauguša cilvēka ādu. Tas nozīmē, ka bērnu ādas aizsargfunkcija ir vājāka nekā pieaugušajiem.

Kā āda dzīst un atjaunojas?

Kad āda ir ievainota, ķermenis pa asinsvadiem un kapilāriem uz bojājuma vietu sūta asinis, un asins šūnas rūpējas par asiņošanas apstādināšanu, infekcijas riska mazināšanu un dzīšanas veicināšanu. Pēc tam sākas jauno ādas un asinsvadu šūnu veidošanās. Bērniem, kuriem ārstē onkoloģiskas saslimšanas, ādas dzīšanas process ir palēnināts. Ādas atjaunošanās noris lēnāk, tas paaugstina infekciju risku ādas bojājuma gadījumā. Pēc staru terapijas operāciju brūces un citi audu bojājumi nedzīst tik labi, un pastāv lielāka iespēja, ka paliks rētas.

Uzturēšanās saulē

Ādu nepieciešams aizsargāt no saules iedarbības. Ķīmijterapija un staru terapija padara bērna ādu jutīgāku pret saules gaismu. Saules staru ietekmē āda var vieglāk apdegt, tikt bojāta, tāpat ir paaugstināts sekundāru audzēju, piemēram, ādas audzēja melanomas veidošanās risks. Lai aizsargātu bērna ādu no saules, lietojiet aizsargkrēmu (vismaz SPF 30) visām saulei atklātajām ķermeņa daļām. Uzturoties saulē, bērnam vienmēr jānēsā galvassega, ieteicamas arī saulesbrilles. Saulainā laikā labāk izvēlēties plānu apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām, lai nosegtu pēc iespējas lielāku ķermeņa laukumu. Ja bērns saulainā laikā ilgi atrodas ārā, saules aizsargkrēmu nepieciešams atjaunot tik bieži, kā norādīts uz iepakojuma. Ierobežojiet bērna uzturēšanos tiešos saules staros laika periodā no pulksten 10.00 līdz 15.00, jo tad saules radiācija ir visstiprākā.

Ādas izmaiņas, kurām jāseko līdzi un par kurām jāziņo veselības aprūpes speciālistiem

Ādas reakcijas, dažādi ādas bojājumi pacientiem, kuriem ārstē onkoloģiskas saslimšanas, nav retums. Visbiežāk blakus ir bērna vecāki, kuri palīdz bērnam pārģērbties un kopj ādu. To darot, ir liela iespēja pamanīt ādas bojājumus pirms ārsta vai māsas. Kad ādas bojājums ir atklāts, to var ārstēt. Ādas bojājumus atpazīt ir svarīgi bērna vecākiem un pašam bērnam, kurš savu aprūpi veic pats. Kam pievērst uzmanību, novērtējot ādu, un par ko ziņot māsai vai ārstam? Vienmēr informējiet mediķus par plaisām ādā, krāsas izmaiņām, jušanas izmaiņām (sāpes, duroša sajūta, tirpšana, dedzinoša sajūta), asiņošanu, kas vērojama uz ādas, ap nagiem, locītavām, elkoni un citur, ja nav bijusi trauma, ādas struktūras izmaiņām – izsitumiem, pumpām, plankumiem.

Kā rūpēties par sausu ādu?

Ādas virskārta satur atmirušas ādas šūnas, baktērijas ar tām barojas, tādēļ pacientiem ar sausu ādu ir lielāks infekciju risks. Sausa ādas virskārta samazina ādas izturību, un tajā var veidoties plaisas. Lai rūpētos par ādu un mazinātu tās sausumu, pēc dušas nepieciešams lietot ādu mitrinošu losjonu, dienas laikā uzņemt pietiekoši daudz šķidruma (ūdens, tēja, atšķaidīta sula), pasargāt ādu no aukstuma un vēja, izvairīties no tiešiem saules stariem, rūpēties par nagiem (apgriezt un apvīlēt, lai malas nav asas). Jauniešiem apmatojuma likvidācijai ieteicams lietot elektriskos apmatojuma razētājus, nevis skuvekļus. Skuvekļi rada ādas bojājumu un var veicināt infekcijas veidošanos. Dezodorantu jālieto atbilstoši tā norādēm un jāļauj ādai atpūsties starp tā lietošanas reizēm. Nepieciešamības gadījumā jālieto ādu mitrinošs losjons. Vislabāk izvēlēties losjonu vai krēmu ar vienkāršu ķīmisko formulu un bez alkohola, kas var kairināt jutīgu ādu. Drošāk izvēlēties smaržvielas nesaturošus ādas kopšanas līdzekļus. Ja āda jau ir sausa vai sākusi sprēgāt, ādu mitrinošus līdzekļus var lietot vairākas reizes dienā. Ja ādai būs nepieciešama specifiska kopšana, par to jums pastāstīs ārsts vai māsa. Ādas kopšanai nedrīkst lietot mājās gatavotus ādas kopšanas līdzekļus, kā arī jebkurus citus līdzekļus, kuri nav dermatoloģiski testēti.

Razētājs

Attēls

Mazgāšanās

Visa ķermeņa mazgāšana ir nozīmīga ādas veselības saglabāšanai. Mazgāšanās laikā no ķermeņa tiek nomazgātas atmirušās ādas šūnas. Ieteicams vienu reizi divās dienās iet dušā un nomazgāt visu ķermeni, savukārt ģenitāliju rajonu mazgāt katru dienu. Bērniem, kuri saņem ķīmijterapiju un urinē autiņbiksītēs, ģenitāliju rajonu jāskalo ar ūdeni pēc katras autiņu maiņas. Dušai izmantojiet siltu ūdeni, lietojiet pH neitrālas ziepes vai dušas želeju, izvairieties no abrazīvu līdzekļu (ass dušas sūklis, ādas skrubis) lietošanas.