Miegs
Miegam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtas un veselības uzturēšanai un veicināšanai.
Atgādinām, ka katra situācija ir individuāla un šīs atbildes nav pielīdzināmas miega speciālista-pediatra konsultācijai.
Melatonīns ir hormons, kas palīdz regulēt miegu un nomodu. Lielākajai daļai cilvēku tas izdalās pietiekamā daudzumā un tā lietošana nav nepieciešama, jo miegu lielākoties traucē citi faktori, ne melatonīna nepietiekamība. Arī jauniešiem, kas neiet gulēt līdz vēlai naktij, melatonīns noteikti nebūs ne pirmā, ne otrā izvēle miega traucējumu ārstēšanai.
Melatonīns bērniem nepieciešams tikai īpašos gadījumos – piemēram, dažiem (ne visiem!) bērniem ar autiska spektra traucējumiem vai dažādām ģenētiskajām slimībām. Vai arī pusaudžiem, kam ārsts – miega speciālists ir noteicis aizkavētu melatonīna izdalīšanos.
Melatonīnu vajadzētu lietot tikai pēc ārsta ar padziļinātām zināšanām miega medicīnā rekomendācijām. Jāņem vērā, ka melatonīna preparāti ir dažādi – ir tādi, kam ir īsāks iedarbības laiks un tādi, kam ir garāks iedarbības laiks. Ļoti svarīgi ir pareizi izvērtēt, kuram pacientam kas nepieciešams. Melatonīns ir hormons, un to nedrīkst lietot bezatbildīgi.
Bruksisms bērnu vecumā ir bieži sastopams. Lielākoties bērni zobus griež vien īsu brīdi, bet ir gadījumi, kad tas notiek daudz un ilgi. Vairāk informācijas šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/zobu-griesana-jeb-bruksisms
Miegs nav vienmērīgs process. Tas sastāv no dažādām fāzēm – un katrai no tām ir sava loma un uzdevumi. Par miega uzbūvi un to, kas ir dziļais miegs, vairāk var izlasīt te: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi
Nereti vecāki satraucas par bērna dziļo miegu. Lielākoties viņi par to spriež pēc tā, ka bērns mēdz naktī pamosties (kas ir normāli) vai arī gadījumos, ja bērnam atkārtotai iemigšanai nepieciešama vecāku klātbūtne (kas arī bērnu vecumā ir pilnīgi normāli). Dziļā miega daudzumu var izmērīt, visu nakti veicot smadzeņu elektriskās aktivitātes pierakstu un izvērtēšanu, bet klīniskajā praksē tas ikdienā netiek izmantots un lielākoties nav nepieciešams. Ja bērns aug un attīstās, tad tā var būt diezgan laba pazīme, ka viņam dziļā miega ir gana daudz.
Dziļā miega daudzumu var ietekmēt dažādi faktori:
Mošanās naktī ir normāla un dabīga miega sastāvdaļa. To dara gan mazi bērni, gan pusaudži, gan pieaugušie. Tomēr jāņem vērā, ka maziem bērniem mošanās notiek daudz biežāk, jo viņiem ir īsāks miega cikls, nekā pieaugušajam. Tas neizbēgami noved pie tā, ka vecāka miegs ir safragmentētāks un virspusējāks, kas savukārt var novest pie nepietiekama miega daudzuma vai arī samazināta dziļā miega un REM miega daudzuma.
Bieži pārtraukts nakts miegs, kas raksturīgs vecākiem, aprūpējot zīdaini, var ietekmēt smadzeņu darbību vairākos veidos. Fragmentēts miegs nozīmē, ka miega cikli netiek pilnībā izieti, īpaši var samazināties dziļā miega un REM miega fāze. Tieši šīs miega stadijas ir ļoti svarīgas smadzeņu atjaunošanai, informācijas apstrādei un atmiņas nostiprināšanai.
Ja miegs regulāri tiek pārtraukts, smadzenēm ir grūtāk efektīvi apstrādāt dienā iegūto informāciju un veidot jaunas atmiņas. Tāpēc vecāki var piedzīvot grūtības koncentrēties, lēnāku domāšanu, biežāku aizmāršību vai sajūtu, ka ir grūtāk pieņemt lēmumus. Ilgstošs miega trūkums ietekmē arī emociju regulāciju, jo miega laikā tiek atjaunota smadzeņu daļu - īpaši prefrontālās garozas un limbiskās sistēmas - līdzsvarota darbība.
Ne visus vecākus tas ietekmē vienādi. Tomēr pētījumi rāda, ka vecāki, kuru bērni ilgstoši naktī pēc pamošanās nespēj atkārtoti iemigt bez vecāka klātbūtnes, biežāk piedzīvo hronisku nogurumu, paaugstinātu stresu un emocionālu izsīkumu. Šādos gadījumos arī biežāk novēro depresijas simptomus, trauksmi un samazinātu kognitīvo darbspēju.
Svarīgi gan uzsvērt, ka šīs izmaiņas parasti ir īslaicīgas un uzlabojas, kad miega režīms stabilizējas. Smadzenes ir plastiskas, un, atjaunojoties kvalitatīvam miegam, parasti atjaunojas arī koncentrēšanās spējas, atmiņa un emocionālā pašsajūta.
Mošanās naktī ir normāla miega sastāvdaļa. Naktī mostas gan zīdaiņi, gan bērni, gan pusaudži, gan pieaugušie. Bērniem nereti nepieciešams kāds konkrēts apstāklis, lai atkārtoti iemigtu – parasti vecāka klātbūtne. Mazākiem bērniem tas var būt vairākas reizes naktī, bet lielākiem bērniem – vienu reizi naktī. Šādi nakts notikumi ir pilnīgi normāli un vecumposmam atbilstoši. To sauc par aizmigšanas asociāciju – bērnam iemigšana saistās ar konkrētiem apstākļiem. Minētajos piemēros – ar vecāka klātbūtni. Parasti – ja iemigšanas mirklī vakarā vecāks ir klāt bērnam, tad, naktī pamostoties (normāls notikums), bērnam atkal nepieciešama vecāka klātbūtne. Protams, jāizslēdz dažādi citi iemesli, kas var traucēt atkārtoti iemigt pašam (piemēram, sāpes, obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms), tomēr kopumā šādi notikumi ir labdabīgi (t.i., neapzīmē miega traucējumus) un pašlimitējoši (t.i., bērns no tiem kādā mirklī izaugs pats).
Par aizmigšanas asociācijām vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/bieza-mosanas-nakti
Par nemierīgo kāju sindromu vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/nemierigo-kaju-sindroms
Par obstruktīvo miega apnoju vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/obstruktiva-miega-apnoja
Par to, ko no miega var sagaidīt dažādos vecumos, vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi
Protams, katrs gadījums mēdz atšķirties, bet vairumā gadījumu, ja vecāks izvēlas pamainīt aizmigšanas asociāciju, nepieciešams vien iemācīt bērnam aizmigt patstāvīgi – bez vecāka klātbūtnes. Tas NENOZĪMĒ, ka bērnam mazinās saikne ar vecāku vai veidojas nedroša piesaiste, jo šo pāreju uz patstāvīgu iemigšanu lielākoties veido lēni un pakāpeniski.
Pirmais solis – sakārtot režīmu: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miega-higiena-berniem-un-pusaudziem un ievērot labu gulētiešanas rutīnu: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/guletiesanas-rutina
Otrais solis – pamazām, pa mazam solītim izveidot pieradumu, ka miegs – tā ir gultiņa, nevis, piemēram, vecāka klātbūtne. Par to vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/iemigsanas-asociaciju-nomaina#bezasaru-metode
Daudzi mazuļi aizmieg pie krūts/uz krūtīm – tā ir dabīga bērniņa attīstības fāze un veids, kā vecākam vieglāk bērnu iemidzināt. Tas nenozīmē, ka tā ir “nepareiza” aizmigšanas asociācija – tā vienkārši ir aizmigšanas asociācija jeb apstāklis, kas bērnam nepieciešams, lai aizmigtu.
Lielai daļai bērnu, kam iemigšanai nepieciešami kaut kādi konkrēti apstākļi (kā šajā gadījumā - krūts), naktī pamostoties (kas ir normāli), atkārtoti nepieciešami tādi paši apstākļi, lai atkal spētu iemigt. Tas nav nekas slikts vai nepareizs – tā ir normāla attīstības fāze.
Ja ģimene vēlas šo asociāciju nomainīt (t.i., piemēram, miegs = gultiņa), tad pirmais solis vienmēr, vienmēr ir režīma sakārtošana. Par to vairāk lasi te: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miega-higiena-berniem-un-pusaudziem un laba gulētiešanas rutīna: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/guletiesanas-rutina
Otrais solis – pamazām, pa mazam solītim izveidot pieradumu, ka miegs – tā ir gultiņa, nevis, piemēram, vecāka klātbūtne. Par to vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/iemigsanas-asociaciju-nomaina
Protams, katrs gadījums var atšķirties, bet vairumā gadījumu, ja vecāks izvēlas pamainīt aizmigšanas asociāciju, nepieciešams vien iemācīt bērnam aizmigt patstāvīgi – bez vecāka klātbūtnes.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērnam mazinās saikne ar vecāku vai veidojas nedroša piesaiste, jo šo pāreju uz patstāvīgu iemigšanu lielākoties veido lēni un pakāpeniski.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērniņu vairs vakarā nedrīkst barot – tas vienkārši nav pēdējais solis gulētiešanas rutīnā.
Jebkuram cilvēkam pamošanās naktī (un pat vairākas reizes) ir normāls notikums. Bērniem raksturīgas ir “aizmigšanas asociācijas” – t.i., ja iemigšana vakarā notiek konkrētos apstākļos (piemēram, ar vecāka klātbūtni, šūpojot, pie krūts), tad arī naktī pēc pamošanās nereti nepieciešami šādi paši vai līdzīgi apstākļi. Tas nenozīmē, ka krūts būs nepieciešama katrā pamošanās reizē – varbūt tikai dažās. Tas ir normāls notikums un neuzrāda nekādus miega traucējumus bērnam. Galvenais rādītājs, ka bērnam miegs ir pietiekams – dienas laikā bērniņš ir omulīgs, aug un attīstās labi. Daudzi bērniņi arī vēl pusotra gada vecumā ēd krūti naktī – tas vairāk vajadzīgs, lai nomierinātos, nevis tieši ēšanas pēc. Tas nenozīmē nekādus miega traucējumus.
Tomēr ir gadījumi, kad vecāka miegs biežās mošanās dēļ ir tik ļoti fragmentēts, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz vecāka veselību un pastarpināti – pārējo ģimeni (tai skaitā bērniņu). Šādā situācijā tie jau ir aizmigšanas asociāciju traucējumi. Ja ģimene vēlas šo asociāciju nomainīt (t.i., piemēram, miegs = gultiņa), tad pirmais solis vienmēr, vienmēr ir režīma sakārtošana. Par to vairāk lasi te: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miega-higiena-berniem-un-pusaudziem un laba gulētiešanas rutīna https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/guletiesanas-rutina
Otrais solis – pamazām, pa mazam solītim izveidot pieradumu, ka miegs – tā ir gultiņa, nevis, piemēram, vecāka klātbūtne. Par to vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/iemigsanas-asociaciju-nomaina
Protams, katrs gadījums var atšķirties, bet vairumā gadījumu, ja vecāks izvēlas pamainīt aizmigšanas asociāciju, nepieciešams vien iemācīt bērnam aizmigt patstāvīgi – bez vecāka klātbūtnes.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērnam mazinās saikne ar vecāku vai veidojas nedroša piesaiste, jo šo pāreju uz patstāvīgu iemigšanu lielākoties veido lēni un pakāpeniski.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērniņu vairs vakarā nedrīkst barot – tas vienkārši nav pēdējais solis gulētiešanas rutīnā.
Šīs situācijas ir pilnīgi normālas un vecumposmam atbilstošas. To sauc par aizmigšanas asociāciju – t.i., bērniņam miegs saistās ar konkrētu apstākli vai notikumu (šajā gadījumā – krūts barošanu). Nereti vecāki novēro arī to, ka bērns mostas ar raudienu vai kliedzienu – galvenais ir pavērot, vai bērnu var nomierināt.
Līdz 6 mēnešu vecumam bērniņam tomēr naktī lielākoties vēl nepieciešams ēst, bet pēc 6 mēnešu vecuma bērniņiem tas parasti vairs nav nepieciešams, lai izdzīvotu. Tas nenozīmē, ka 6 mēnešu vecumā bērniņš pārtrauks ēst krūti – daudzi to var turpināt arī vēl diezgan ilgi. Lielākā vecumā tas jau vairāk ir kā nomierināšanās, ne nepieciešamība ēst.
Parasti tas notiek tādēļ, ka izveidojas aizmigšanas asociācija – ja vakarā, ejot gulēt, bērniņš aizmieg pie krūts, tad, naktī pamostoties (kas ir pilnīgi normāli), ir bērni, kam nepieciešami tādi paši apstākļi. Kopumā šādi notikumi ir labdabīgi (t.i., neapzīmē miega traucējumus) un pašlimitējoši (t.i., bērns no tiem kādā mirklī izaugs pats). Tas var notikt 7 mēnešu vecumā, bet tikpat labi – 4 gadu vecumā. Lielākoties vecāki, uzzinot, ka šis ir normāls un dabīgs notikums, vairs nesatraucas. Tomēr ir gadījumi, kad vecāka miegs biežās mošanās dēļ ir tik ļoti fragmentēts, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz vecāka veselību un pastarpināti – pārējo ģimeni (tai skaitā bērniņu). Šādā situācijā tie jau ir aizmigšanas asociāciju traucējumi.
Pirmais solis vienmēr, vienmēr ir režīma sakārtošana. Par to vairāk lasi te: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miega-higiena-berniem-un-pusaudziem un laba gulētiešanas rutīna https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/guletiesanas-rutina
Otrais solis – pamazām, pa mazam solītim izveidot pieradumu, ka miegs – tā ir gultiņa, nevis, piemēram, vecāka klātbūtne vai krūts. Par to vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/iemigsanas-asociaciju-nomaina
Protams, katrs gadījums mēdz atšķirties, bet vairumā gadījumu, ja vecāks izvēlas pamainīt aizmigšanas asociāciju, nepieciešams vien iemācīt bērnam aizmigt patstāvīgi – bez vecāka klātbūtnes.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērnam mazinās saikne ar vecāku vai veidojas nedroša piesaiste, jo šo pāreju uz patstāvīgu iemigšanu lielākoties veido lēni un pakāpeniski.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērniņu vairs vakarā nedrīkst barot – tas vienkārši nav pēdējais solis gulētiešanas rutīnā.
Nepieciešams vairāk informācijas – ko nozīmē “slikts miegs”. Nereti vecāki par “sliktu miegu” uzskata to, ka bērniņš vairākkārt naktī mostas, kas ir vecumam normāli: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miegs-3-12-menesu-vecuma
Ja tomēr miegs ir traucēts, tad jāsaprot, kādēļ. Pirmais solis – ģimenes ārsta vai pediatra uzraudzībā izvērtēt, vai nav kādi faktori, kas rada diskomfortu – piemēram, atopiskais dermatīts, gāzes, skābes atvilnis.
Vecums, kad bērnam vairs nav nepieciešama diendusa, atšķiras bērnam no bērna. Pētījumi liecina, ka divu gadu vecumā diendusu neguļ 1% - 6% bērnu, trīs gadu vecumā – 23% - 44%, bet piecu gadu vecumā – 90% - 97%. Jāņem gan vērā, ka šie rādītāji atšķiras dažādās valstīs un kultūrās.
Diendusu gulēšana pēc 7 gadu vecuma var norādīt arī uz citām veselības problēmām – piemēram, hipotireozi (pazemināts vairogdziedzeru hormonu trūkums) vai kādu no centrālajām hipersomnolencēm (hroniskas neiroloģiskas slimības kuru rezultātā cilvēkam raksturīga pastiprināta miegainība).
Nepieciešamību pēc diendusām var ietekmēt dažādi faktori – dzimums, attīstība, bērna loma ģimenē (vienīgais/vecākais/jaunākais/vidējais bērns), naktsmiera kvalitāte un kvantitāte, vai vecāks strādā/studē vai atrodas mājās, vides faktori.
To, vai bērnam ir nepieciešamas diendusas, jāizvērtē individuāli:
Par diendusu sadalījumu pirmā dzīves gada laikā var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/jaunajiem-vecakiem/miega-un-nomoda-ritms-zidainiem
Pēc gada vecuma lielākā daļa bērnu guļ vienu diendusu dienā, bet, protams, ir arī dažādas variācijas. Galvenais, uz ko jāskatās – uz bērna pašsajūtu un miegainības pazīmēm. Nevajag sekot dažādām tabulām, kas norāda nepieciešamo “nomoda laiku” un “diendusas garumu”. Praksē redzēti gadījumi, kad vecāks, cenšoties sekot šādai ieteikumu tabulai, neļauj bērniņam gulēt, lai gan bērniņš jau kādu laiku izrāda miegainības pazīmes.
Taču ir situācijas, kad diendusa bērnam nav nepieciešama vai pat ir kaitīga. Ir divu veidu bērni, kas pretojas diendusai:
Svarīgi zināt, ka neviens normatīvais akts nenosaka, ka bērnam bērnudārzā ir obligāti jāguļ – ir jānodrošina atpūtas iespēja. Bērna piespiešana stundām ilgi gulēt gultā nomodā var radīt negatīvu asociāciju ar gultu un nākotnē veicināt bezmiegu. Šis ir jautājums, kas vecākiem jāpārrunā ar bērnudārza vadību, meklējot bērna labsajūtai labāko risinājumu.
Vairāk par režīmu un diendusām:
Pamošanās ir daļa no normāla miega procesa. Ja bērns meklē vecāku, tas norāda par aizmigšanas asociācijām (skat. pie iepriekšējiem jautājumiem).
Šeit vairāk var atrast vairāk informācijas par miega cikliem un nepieciešamo miega daudzumu katrā vecumā: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi
Šeit var palasīt par diendusu sadalījumu pirmajā dzīves gadā: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/jaunajiem-vecakiem/miega-un-nomoda-ritms-zidainiem
Slimošana jebkuram – gan lielam, gan mazam – var pabojāt miedziņu. Tas ir sagaidāms. Nesatraucieties! Ļaujiet bērnam gulēt tik, cik gribas. Ja pēc izveseļošanās situācija neatgriežas vecajās sliedēs, tad pirmais solis vienmēr ir režīma sakārtošana https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miega-higiena-berniem-un-pusaudziem un laba gulētiešanas rutīna https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/guletiesanas-rutina
Pirmais, kas jāņem vērā – jebkurš cilvēks (gan bērni, gan pieaugušie) naktīs mostas daudz, daudz reižu. Pamošanās naktī ir normāla miega sastāvdaļa. Tas, ko vecāks var panākt – lai bērniņš, naktī pamostoties, pats no nemaz nemana, nesatraucas, bet mierīgi bez piepūles spēj pats iegrimt miedziņā.
Pirmajā vietā ir laba miega higiēna un gulētiešanas rutīna.
Otrais solis – pamazām, pa mazam solītim izveidot pieradumu, ka miegs – tā ir gultiņa, nevis, piemēram, vecāka klātbūtne vai krūts. Par to vairāk var lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/iemigsanas-asociaciju-nomaina#bezasaru-metode
Protams, katrs gadījums mēdz atšķirties, bet vairumā gadījumu, ja vecāks izvēlas pamainīt aizmigšanas asociāciju, nepieciešams vien iemācīt bērnam aizmigt patstāvīgi – bez vecāka klātbūtnes.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērnam mazinās saikne ar vecāku vai veidojas nedroša piesaiste, jo šo pāreju uz patstāvīgu iemigšanu lielākoties veido lēni un pakāpeniski.
Tas NENOZĪMĒ, ka bērniņu vairs vakarā nedrīkst barot – tas vienkārši nav pēdējais solis gulētiešanas rutīnā.
Vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta vai pediatra un izvērtēt, kas bērniņam rada diskomfortu. Šajā vecumā par iemeslu sāpēm/diskomfortam ir, piemēram, gāzes, atvilnis vai atopiskais dermatīts.
Nakts bailes jeb nakts terors ir parasomnija – dīvains, neparasts notikums miegā. Bērnu vecumā tās ir bieži sastopamas. Par to, kādēļ tās rodas un ko darīt, lasiet šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/parasomnijas
Jāskatās individuāli. Viena no iespējām – pārāk garas diendusas dienas laikā.
To palīdz izvērtēt miega dienasgrāmata: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/miega-dienasgramatas
Pirmajā vietā ir laba miega higiēna un gulētiešanas rutīna.
Situāciju izvērtēt var palīdzēt ģimenes ārsts vai pediatrs vai – nepieciešamības gadījumā – ārsts – miega speciālists.
Miega regress ir laika posms, kad mazulis vai bērns, kurš iepriekš gulējis salīdzinoši mierīgi, pēkšņi sāk biežāk mosties naktī, grūtāk iemieg diendusā vai pat atsakās no tās, kā arī vakara iemigšana kļūst sarežģītāka. Miega regress parasti ir saistīts ar bērna attīstības izmaiņām. Tas ir periods, kad smadzenes un ķermenis strauji attīstās, un tas var īslaicīgi izjaukt līdzšinējo miega ritmu.
Šādā gadījumā pirmajā vietā ir laba miega higiēna un gulētiešanas rutīna.
Bērnam 9 gadu vecumā nepieciešams 9 – 11 stundas miega katru nakti.
Vairāk par bērna miegu šajā vecumā un to, kā to uzlabot – šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miegs-6-12-gadus-vecam-bernam
Vajadzētu vairāk informācijas. Bērna vecums, paradumi, veselības stāvoklis.
Pirmais, ko darīt, lai varētu veikt novērojumus par bērna miegu, būtu aizpildīt miega dienasgrāmatu: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/miega-dienasgramatas
Maziem bērniem vēlāka gulētiešana it nemaz nenozīmē vēlāku celšanos. Šajos gadījumos svarīgi izstrādāt labu režīmu. Par miegu un ko sagaidīt katrā vecumā, kā arī režīma padomus meklējiet šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi
Bērniem ar psihiskās veselības traucējumiem miega traucējumi ir daudz biežāk sastopami. Arī otrādāk – pusaudžiem, kam ir miega traucējumi, daudz biežāk novēro trauksmi un depresiju. Nereti miega traucējumu gadījumā pirmais, par ko jādomā – kas traucē jaunieša miegu? Skrienošas domas? Stress? Satraukumi?
Par miegu pusaudžu vecumā vairāk lasīt šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miegs-pusaudzu-vecuma#pusaudzu-velina-guletiesana
Materiāli pašiem pusaudžiem par dažādiem miega jautājumiem – šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/jauniesiem/miegs-jauniesiem
Lai gan Latvijā izveidojusies tradīcija miega traucējumu gadījumā vērsties pie bērnu neirologa, tas nav pirmās izvēles speciālists. Latvija ir viena no salīdzinoši retajām valstīm pasaulē, kur pieejami īpaši miega medicīnā apmācīti bērnu ārsti jeb pediatri, kas pieņem, kas pieņem Bērnu slimnīcas Ambulatorās veselības centrā. Nejaukt ar miega speciālistiem bez medicīniskās izglītības. Nepieciešamības gadījumā, ja bērnam bez miega traucējumiem ir vēl kādas citas slimības, miega ārsts var bērnu nosūtīt pie bērnu neirologa.
Bērnu psihiatrs, psihoterapeits un psihologs miega traucējumu risināšanā tiek iesaistīts samērā bieži. Daudzos gadījumos, lai mazinātu miega traucējumus, nepieciešams tieši psiholoģiskais atbalsts. Piemēram:
Mošanās naktī ir normāla miega sastāvdaļa. Mazi bērni mostas daudz biežāk, jo viņiem ir īsāks miega cikls. Pēc tā par miega ciešumu spriest nevar. Par to vairāk lasīt var šeit:
Ieraudāšanās, vecākam spējot bērnu nomierināt, parasti norāda uz to, ka bērnam ir iemigšanas asociācijas. Tas nozīmē - ja vakarā, gulēt ejot, bērns iemieg ar vecāka klātbūtni, bet tad tiek pārlikts savā gultiņā, tad, naktī pamostoties (pilnīgi normāli) bērns pēkšņi “attopas” citā vidē un ieraudas. Par aizmigšanas asociācijām vairāk var izlasīt te: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/bieza-mosanas-nakti
Runāšana miegā ir viena no parasomnijām – dīvainiem, neparastiem notikumiem, kas notiek miegā. Bērnu vecumā tā ir bieži sastopama. Vairāk informācijas te: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/parasomnijas
Raudāšana, kliegšana miegā – šeit prasītos pēc vairāk informācijas, tomēr:
Hronisku nogurumu un nespēku var izraisīt dažādi faktori – dažkārt tos nemaz tik viegli “atšķetināt” nav. Šādā gadījumā nepieciešama padziļināta saruna ar ārstu – miega speciālistu. Pieaugušie pie miega speciālista var vērsties RAKUS “Gaiļezers” (nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums pie neirologa – miega speciālista). Pirms došanās pie ārsta būtu vēlams 2 nedēļas aizpildīt miega dienasgrāmatu, atzīmējot mošanos un arī iespējamos miegu traucējošos iemeslus. Miega dienasgrāmatu var atrast šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/miega-dienasgramatas
Cilvēkiem, kas strādā maiņu darbu, vēl vairāk jāpiedomā pie ar miegu saistītiem procesiem. Vairāk informācijas šeit: https://arsts.lv/article/marta-celmi%C5%86a-mai%C5%86u-darbs
Protams, tas nemazina nepieciešamību izvērtēt citus miega traucējumus – piemēram, obstruktīvu miega apnoju un nemierīgo kāju sindromu.
Nepieciešams vairāk informācijas. Notikumu būtu vēlams nofilmēt un parādīt sākumā ģimenes ārstam vai pediatram. Īslaicīga noraustīšanās iemiegot var būt normāla, bet šajā gadījumā prasītos iztaujāt sīkāk.
Miegam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtas un veselības uzturēšanai un veicināšanai.