Pārlekt uz galveno saturu

Kombinētā vakcīna (difterija, stingumkrampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophilus influenzae infekcija, B hepatīts)

Kombinētā  vakcīna pasargā bērnus no sešām bīstamām infekcijas slimībām – difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus, poliomielīta, b tipa Haemophilus influenzae infekcijas un B hepatīta.

Attēls
kā sagatavot bērnu vakcinācijai
Izveidots: 16. februāris, 2023. gads
Atjaunots: 17. februāris, 2023. gads

Devas un vakcīnas ievade

Kombinētā DTaP-IPV-Hib-HB (difterija (D), stingumkrampji (T), garais klepus (aP), poliomielīts (P), b tipa Haemophilus influenzae infekcija (Hib), B hepatīts (HB)) vakcīna ir paredzēta primārai vakcinācijai un balstvakcinācijai zīdaiņiem un bērniem no 2 mēnešu vecuma, lai pasargātu viņus no bīstamajām infekcijas slimībām. Primārajai vakcinācijai tiek nozīmētas trīs kombinētās vakcīnas devas ar vismaz 4 nedēļu starplaiku. Balstvakcināciju veic vismaz 6 mēnešus pēc primārās vakcinācijas pēdējās (trešās) devas.

Latvijā izmanto Sanofi Pasteur ražoto kombinēto vakcīnu Hexacima vai GlaxoSmithKline ražoto  Infanrix Hexa. Abas vakcīnas ir reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā un Latvijas Zāļu valsts aģentūrā.

Vakcīna parasti tiek ievadīta intramuskulāri, mazākiem bērniem augšstilba muskulī, bet skolas vecuma bērniem deltveida muskulī augšdelmā.  Vakcīnu drīkst ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām, dažādās injekciju vietās.  Hexacima un Infanrix Hexa vakcīnas var tikt aizstātas viena ar otru.

Kombinētā DTaP-IPV-Hib-HB vakcīna ir droša un organisma reakcijas uz to parasti ir īslaicīgas un viegli noritošas.

Vakcīnas sastāvs

Kombinētā vakcīna satur difterijas toksoīdu (baktērijas toksīns, kura toksicitāte ir inaktivēta, saglabājot antigēna īpašības), stingumkrampju toksoīdu, garā klepus antigēnus un toksoīdu, inaktivētus poliovīrusus (1,2,3 tips), b tipa Hemophilus influenza polisaharīdu kas savienots ar stingumkrampju proteīnu, un B hepatīta virsmas antigēnu.

Imunizācijas shēma

Vakcinācija pret difteriju Latvijā uzsākta jau 20. gadsimta 30. gados. Atbilstoši vakcinācijas kalendāram – pirmās trīs vakcīnas devas ir jāsaņem līdz 1 gada vecumam, tad līdz 15 mēnešu vecumam 4. deva, 7 gadu vecumā 5. deva, 14 gadu vecumā 6. deva. Pēc 6. devas saņemšanas balstvakcināciju pret difteriju ikvienam veic ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā.

Imunizācija pret stingumkrampjiem Latvijā uzsākta 1958. gadā. Vakcinācijas shēma ir tāda pati kā vakcinācijā pret difteriju.

Imunizācija pret garo klepu Latvijā arī uzsākta 1958. gadā. Vakcinācijas shēma maziem bērniem ir tāda pati kā vakcinējot pret difteriju un stingumkrampjiem. Vakcīnas radītā imunitāte pret garo klepu saglabājas aptuveni 5 gadus pēc pēdējās balstvakcinācijā saņemtās devas. Atbilstoši aktuālajam vakcinācijas kalendāram Latvijā pēdējo garā klepus komponenti saturošu vakcīnu TdaP bērni saņem 14 gadu vecumā. Vakcinācija pret garo klepu ir svarīga un nepieciešama arī grūtniecības laikā. Tā ir valsts apmaksāta un grūtnieces to saņem sākot ar 2. grūtniecības trimestri vienreizējā devā, tādējādi pasargājot mazuļus no saslimšanas ar garo klepu līdz brīdim, kad tiem izveidojusies vakcinācijas radītā aizsardzība (pēc primārās vakcinācijas 3. devas).

Vakcinācija pret poliomielītu Latvijā uzsākta 1957. gadā. Lai pasargātu sevi visa mūža garumā, nepieciešams saņemt 5 poliomielīta antigēnu saturošas vakcīnas devas (pēc augstākminētās shēmas).

Vakcinācija pret b tipa Hemophilus influenza infekciju Latvijā uzsākta 1994. gadā. Haemophilus influenzae ir baktērija, kam izšķir kapsulēto un nekapsulēto formu. Kapsulētās formas tiek klasificētas pēc serotipa. Cilvēkam vispatogēnākais ir H. Influenzae b serotips (Hib), kas izraisa nopietnas elpceļu infekcijas, kā arī meningītu un sepsi. Valstīs, kurās netiek veikta vakcinācija pret Hib, tas ir biežākais bakteriālā meningīta izraisītājs bērniem vecumā no 2 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Uzsākot vakcināciju pret Hib zīdaiņa vecumā, tiek saņemtas 4 kombinētās vakcīnas devas. Vakcinācija ir īpaši aktuāla visiem bērniem līdz 5 gadu vecumam, kā arī bērniem ar imūnās sistēmas traucējumiem jebkurā vecumā.

Vakcinācija pret B hepatītu Latvijā uzsākta 1997. gadā. Līdz 15 mēnešu vecumam bērnam tiek ievadītas 4 vakcīnas devas. Bērniem, kuri ir riska grupā (dzimuši mātēm, kuras ir HBsAg pozitīvas vai, kurām nav zināms B hepatīta infekcijas statuss), viena papildu deva tiek ievadīta uzreiz pēc dzimšanas. Pusaudžiem un pieaugušajiem, kuri nav vakcinēti, efektīvai aizsardzībai pret B hepatīta vīrusu ievada trīs vakcīnas devas. Vakcināciju pret B hepatītu var veikt arī izmantojot monovalentu vakcīnu (satur aizsardzību tikai pret B hepatītu) vai kombinācijā ar A hepatīta komponenti (veidojot aizsardzību arī pret A hepatītu).

Saistītās apakštēmas

Vakcīnas

Vakcinācija ir droša metode, kas radīta, lai pasargātu pieaugušos un bērnus, jo īpaši zīdaiņus, no saslimšanas ar dzīvībai un veselībai bīstamām infekcijas slimībām.