Ēšanas traucējumi
Ēšanas traucējumi (ĒT) ir specifiska, sarežģīta un potenciāli dzīvību apdraudoša psihisko traucējumu grupa.
Atjaunots: 2. jūnijs, 2026. gads
Šo traucējumu rezultātā novērojamas izmaiņas cilvēka domāšanas procesā, lielākoties fokusējoties uz uzturu un ēšanas paradumiem, ķermeņa svaru, formu ar tālāk sekojošu ietekmi uz psihosociālo adaptāciju un somatisko veselību.
Visaugstākais ĒT risks ir vecumā no 13 līdz 17 gadiem: pārsvarā meitenēm, taču līdz 10 % slimo arī zēni.
Iespējams izdalīt trīs galvenās ēšanas traucējumu kategorijas:
- anoreksija;
- bulīmija;
- atipiski ēšanas traucējumi – šajā grupā iedala ēšanas traucējumus, kas neatbilst ne anoreksijas, ne bulīmijas diagnostikas kritērijiem. Daudziem pacientiem ar atipiskiem ēšanas traucējumiem novērojama pāreja no vienas ēšanas traucējuma epizodes uz citu.
Atipisko ēšanas traucējumu gadījumā var parādīties atsevišķi anoreksijai vai bulīmijai raksturīgi simptomi (kā diētas ievērošana, kompulsīva pārēšanās, vemšana, pārņemtība ar ēdienu) vai simptomi robežojas starp bulīmiju un anoreksiju, vai arī simptomi mainās laika gaitā:
- kompulsīva pārēšanās;
- ortoreksija (Ortorexia Nervosa) – pārmērīga uzmanības pievēršana veselīgam uzturam. Lai gan tā oficiāli nav atzīta kā atsevišķa psihiatriska diagnoze, to bieži iespējams novērot anoreksijas gadījumos. Ortoreksijas gadījumā cilvēkam var novērot pārmērīgu interesi par veselīgu uzturu un dzīvesveidu – sev vēlamais "veselīgais" dzīvesveids tiek sasniegts, ievērojot diētas un pastiprināti nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, taču tas var izraisīt uzturvielu deficītu, malnutrīciju, sliktu dzīves kvalitāti un sociālo distancēšanos;
- citi ar ēšanu saistīti traucējumi, grūtības: aptaukošanās.
Ēšanas traucējumi bieži vien mijas viens ar otru, piemēram, jaunietim ar anoreksijas diagnozi laika gaitā var parādīties bulīmijai vai kompulsīvai ēšanai raksturīgās pazīmes.
Kas ir ēšanas traucējumi?
Kādi ir ēšanas traucējumu veidi?
Simptomu apraksts
Ja rodas bažas par ēšanas traucējumu rašanos, tālāk aprakstītas vispārīgas pazīmes, kas var tikt novērotas vairākām no ēšanas traucējumu grupām.
Emocionālās pazīmes |
Uzvedības pazīmes |
Fiziskās pazīmes |
|
baidās pieņemties svarā |
pakāpeniski izslēdz dažādas uztura grupas, piemēram, cukuru, mīklas izstrādājumus, ogļhidrātus, pievēršas veģetāram/vegānam uzturam |
fiziskās attīstības aizture (piemēram, vecumam neatbilstoši mazs svars un/vai augums) vai novēlota pubertāte |
|
negatīvs/pazemināts pašvērtējums |
neparasti ēšanas rituāli (piemēram, ēdienu sadala mazos gabaliņos, katru kumosu košļā nesamērīgi daudz reižu, ēd lēni) |
pamanāmas svara izmaiņas (pieaugums/ kritums); rezultātā rodas vecumam neatbilstošs ķermeņa masas indekss (ĶMI) |
|
baidās ēst publiski vai ar citiem cilvēkiem |
veido sev striktu dienas ritmu, lietu kārtību, ja tā tiek izjaukta, izjūt lielu trauksmi |
malnutrīcija, ieskaitot asinsrites traucējumus, reiboņus, sirdsklauves, ģībšanu, bālumu, aukstus sviedrus |
|
neizrāda satraukumu par strauju svara kritumu |
izteikta interese par gatavošanu, recepšu kolekcionēšana |
menstruālā cikla un/vai citi endokrīni traucējumi |
|
izdomā attaisnojumus, lai neuzņemtu pietiekami daudz ēdiena |
piedalās aktivitātēs, kas saistītas ar augstu ēšanas traucējumu rašanās risku: profesionālais sports, dejošana, modes industrija |
krampji vēderā, nekonkretizētas sūdzības par gremošanas sistēmu, piemēram, aizcietējumi, skābes atvilnis vai citas neizskaidrojamas kuņģa zarnu trakta problēmas |
|
distancējas no ģimenes, vienaudžiem |
pēc ēdienreizēm uzreiz pamet galdu, visbiežāk dodas uz vannas istabu |
ar vemšanu vai ierobežojošo diētu saistītas sāpes vēderā, ko pilnībā nevar izskaidrot ar medicīnisku stāvokli/diagnozi |
|
emociju trūkums/vienveidīgas emociju izpausmes |
ikdienā iekļauj pārāk daudz fizisku aktivitāšu, pat ja nejūtas labi vai ir savainojies |
ja cilvēks no ēdiena atbrīvojas mākslīgi, piemēram, vemjot, uz pirkstu virspusēm novērojamas tulznas vai iesprēgājusi āda |
|
viegla aizkaitināmība |
slēpj svara izmaiņas, velkot platas drēbes |
netipiska zobu nolietošanās (erozija) |
|
straujas garastāvokļa maiņas |
ēd vienatnē, ēd mazas porcijas/atsakās ēst |
vērojama apgrūtināta spēja koncentrēties |
|
|
izteikta pārņemtība ar ēdienu |
reiboņi, kas var novest līdz ģībonim |
|
|
atsakās no ierastām ikdienas aktivitātēm |
sausa āda un nagi |
|
|
ēd/dzer tikai „drošus” vai „veselīgus” produktus |
uz ķermeņa parādās liekais apmatojums |
|
|
labprāt gatavo maltītes citiem cilvēkiem, bet pats atsakās ēst |
mati paliek plānāki, sausāki |
|
|
hiperaktivitāte un nemiers, grūtības nosēdēt mierā |
muskuļu vājums |
|
|
regulāri tiek pārbaudīts savs izskats spogulī |
miega problēmas |
|
|
slēpj, glabā ēdienu |
|
! Mazākiem bērniem un pusaudžiem pirmspubertātes vecumā nenovēro anoreksijas tipiskās pazīmes – amenoreju, izteikti zemu ĶMI, kā arī tipiskā ēšanas traucējumiem raksturīgā uzvedība ir maskēta.
Cēloņi
Kāpēc rodas ēšanas traucējumi?
Kāpēc jāsatraucas par ēšanas traucējumiem?
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Kā var palīdzēt, ja bērnam ir ēšanas traucējumi?
Vai ēšanas traucējumus iespējams izārstēt?
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Bērnu un pusaudžu mentālā veselība: vecāki jautā - speciālisti atbild
Piedāvājam video ierakstu no Jautājumu un atbilžu dienas kopā ar Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas speciālistiem, kurā tika pārrunāti jautājumi par neirālās attīstības traucējumu diagnostiku, uzvedības problēmām, ēšanas traucējumiem un depresiju bērnu un pusaudžu vidū.
Saistītas tēmas
Uzturs
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.
Mentālā veselība
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.