Galvassāpes

Galvassāpes ir biežs nepatīkams sensors un emocionāls notikums, kas var skart visu vecumu cilvēkus, arī bērnus.

Izveidots: 1. jūnijs, 2022. gads

Atjaunots: 14. augusts, 2023. gads

Drukāt

Galvenais simptoms ir sāpes galvas vai sejas rajonā. Izšķir primārās un sekundārās galvassāpes. Sekundāro galvassāpju iemesls ir kāda cita slimība, piemēram, infekcija, trauma, asinsvadu slimība, audzējs, sistēmiska slimība, medikamentu pārmērīga lietošana u.c. Visbiežāk novērotās primārās galvassāpes bērnu vecumā ir tensijas jeb saspringuma tipa galvassāpes, migrēna un trigeminālas autonomas galvassāpes, šīs trīs veido 98% no visām primārajām galvassāpēm.

Simptomu apraksts

Visbiežāk no primārajām galvassāpēm novēro migrēnu bez auras. Migrēnai raksturīgas sāpes 4–72 stundu garumā, parasti tās raksturojas ar vismaz diviem no šiem raksturlielumiem – vienpusējas, pulsējošas, mērenas vai stipras intensitātes, un ikdienas fiziskā aktivitāte tās pastiprina vai nav iespējams to veikt. Migrēnai ir vēl šādi pavadošie simptomi (jāizpildās vismaz vienam) – slikta dūša un/vai vemšana, fotofobija (gaismas bailes, nepatika skatīties uz gaismu) un fonofobija (skaņas bailes, nepatika pret trokšņiem, skaņām). Migrēnai ar auru pirms galvassāpēm ir simptomi, kas liecina par galvassāpju attīstību, tie var būt jušanas traucējumi, valodas vai runas traucējumi, reiboņi, redzes miglošanās u.c. Galvassāpēm sākoties, tie izzūd.

Jāpiemin, ka ir iespējami tādi migrēnas veidi, kas izpaužas ne tikai ar galvassāpēm, bet arī citiem simptomiem. Viens no tādiem simptomiem ir vēdersāpes, kas bērnu vecumā sastopamas samērā bieži. Parasti tās ir kādas citas slimības sastāvdaļa, piemēram, vīrusa infekcijas. Taču ir gadījumi, kad arī vēdersāpes var kļūt regulāras. Tādā situācijā nepieciešams noskaidrot to cēloni, un viens no iemesliem var būt abdomināla (“vēdera”) migrēna. Aptuveni 15% bērnu ar hroniskām vēdersāpēm ir abdomināla migrēna – stipras, epizodiskas sāpes vēderā, kas var kombinēties ar sliktu dūšu, vemšanu un ilgt no stundas līdz pat trim dienām. Šiem bērniem, augot lielākiem, var parādīties arī migrēnas galvassāpes.

Tensijas tipa jeb saspringuma galvassāpes ir otrais biežākais primāro galvassāpju veids. Atšķirībā no migrēnas tās ir ilgākas, biežākas, abpusējas, taču nav tik spēcīgas kā migrēna, tās nepastiprinās slodzes laikā un tām nav migrēnu pavadošo simptomu.

Trigeminālas autonomas galvassāpes (piemēram, kūlīša galvassāpes jeb cluster) kā pieaugušo, tā arī bērnu vecumā novēro reti. Tās ir ļoti stipras galvassāpes, vienpusējas, īsākas nekā migrēna un tensijas tipa galvassāpes. Tām raksturīgi arī tādi simptomi kā apsārtusi acs, acs asarošana, aizlikts deguns vai deguna tecēšana, pieres un sejas svīšana vai apsārtums, pilnuma sajūta ausī, zīlītes sašaurināšanās vai plakstiņa noslīdējums. Vēl šīs galvassāpes pavada nemiera un uzbudinājuma sajūta.

Svarīgi uzsvērt, ka galvassāpju gadījumā parasti nav jāveic padziļināta izmeklēšana ar attēldiagnostikas metodēm (datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi), asins analīzēm, elektroencefalogrammu u.c. Taču, parādoties īpašiem, brīdinošiem, tā sauktajiem “sarkanā karoga” simptomiem, noteikti jādodas pie ārsta un šāda izmeklēšana jāapsver.

Brīdinošie simptomi:

Regulāras sāpes mazāk nekā sešus mēnešus;
Sāpes bez auras;
Apjukums sāpju laikā;
Vemšana;
Ar miegu saistītas galvassāpes;
Progresējošas sāpes;
Sāpes, kas sākas pēkšņi un ar augstu intensitāti;
Sāpes ar mainīgiem simptomiem;
Izteiktākas galvassāpes no rīta;
Sāpes, ko provocē fiziska slodze;
Pozīcijas galvassāpes;
Krampji;
Sistēmiskas slimības simptomi.

Cēloņi

Sekundāru galvassāpju iemesls ir kāda cita slimība, piemēram, infekcija, trauma, asinsvadu slimība, audzējs, sistēmiska slimība, medikamentu pārmērīga lietošana u.c.

Primāru galvassāpju iemesli līdz galam nav zināmi. To pamatā ir dažādi faktori – gan ģenētiski, gan vides, kuriem sakrītot attīstās galvassāpes. Taču ir zināmi šādi riska faktori, kas dažādiem pacientiem var atšķirties:

Aptaukošanās;
Kofeīna lietošana;
Bezmiegs, obstruktīva miega apnoja, pārmērīga miegainība;
Žokļa locītavas problēmas;
Medikamentu lietošana (pretsāpju u.c.);
Trauksme, depresija u.c.
Sieviešu dzimums;
Galvas, kakla trauma anamnēzē;
Galvassāpes ģimenē (it sevišķi migrēna);
Traumatiski dzīves notikumi (tuvinieka nāve, vecāku šķiršanās u.c.).

Tieši ar sūdzībām par galvassāpēm savā praksē visbiežāk saskaras bērnu neirologs. Bērnu veselības paradumu pētījumā, kas Latvijā tika veikts 2013./2014. mācību gadā, konstatēts, ka trešā daļa bērnu vecumā no 11 līdz 13 gadiem sūdzējušies par galvassāpēm, kuras atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Pasaules dati liecina, ka 50% bērnu līdz septiņu gadu vecumam un 80% bērnu līdz 15 gadu vecumam ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, un vienam no trīsdesmit bērniem ir kāda no galvassāpju slimībām. Līdz pubertātes vecumam galvassāpes biežāk sastop zēniem, vēlāk – meitenēm.

Izmeklējumu apraksts

Galvenie izmeklēšanas virzieni:

Anamnēze;
Diagnostiskie kritēriji pēc Starptautiskās galvassāpju klasifikācijas jeb ICHD-3;
Neiroloģiska izmeklēšana;
Papildu izmeklējumi pēc nepieciešamības;
Novērošana – galvassāpju dienasgrāmata/kalendārs.

Galvassāpju dienasgrāmata.pdf

Atvērt Lejuplādēt

Neiroloģiskā izmeklēšana – ādas apskate, auss ārējās ejas apskate, limfmezglu palpācija, meningeālo simptomu pārbaude.

Vizuālā diagnostika:

Datortomogrāfiju (DT) parasti veic neatliekamās palīdzības etapā, ja pacientam ir brīdinoši, bīstami simptomi.
Magnētiskā rezonanse (MR) ir jutīgāka metode galvas smadzeņu izmeklēšanai, taču nav ātri un plaši pieejama, galvassāpju gadījumā to biežāk veic plānveida kārtā. MR ir arī jutīgāka pret jaunveidojumiem un asinsvadu patoloģijām.

Lumbālpunkcija nav veicama visos gadījumos, taču tā nepieciešama šādos gadījumos:

Pirmās un/vai visspēcīgākās galvassāpes, lai novērtētu subarahnoidāla asinsizplūduma (asinsvads plīsis starp smadzeņu apvalkiem) iespējamību, īpaši, ja ir lielas aizdomas un DT izmeklējumā nekas netiek atrasts;
Galvassāpes ar drudzi/sprandas stīvumu vai citām pazīmēm, kas liecina par meningītu (smadzeņu apvalka iekaisums) vai meningoencefalītu (smadzeņu apvalka un smadzeņu iekaisums);
Galvassāpes pacientam ar imūndeficītu (pacients, kas saņem ķīmijterapiju, slimo ar HIV infekciju, ir veikta orgānu transplantācija u.c.);
Intrakraniālā (galvaskausā) spiediena iespējama palielināšanās vai samazināšanās, it īpaši, ja radušās aizdomas pēc acs dibena apskates, DT izmeklējuma atradnes.

Pilna asins aina, B₁₂ vitamīna līmenis un citas asins analīzes, kas var palīdzēt diagnozes noteikšanai.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Elektroencefalogrāfija (EEG)

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Lai sekmīgi ārstētu sāpes bērniem, ļoti svarīga ir individualizēta pieeja, kur izvērtēšanā piedalās pats pacients, vecāki un bērnu ārsts, vēlams, bērnu neirologs. Taču jāsaprot, ka galvassāpju ārstēšana ir multimodāls process, kurā jāpievērš uzmanība ne tikai somatiskajiem, bet arī psihoemocionālajiem un apkārtējās vides faktoriem. Bieži vien tieši šo faktoru modificēšana var būt noteicošā galvassāpju sekmīgai ārstēšanai.

5 soļi, kā veiksmīgi ārstēt galvassāpes

1. Diagnozes noskaidrošana un izpratne par to. Ja sāpes ir hroniskas, tās bieži vien rada stresu, neziņu, bailes par to, ka tā ir nopietna, potenciāli veselību apdraudoša slimība. Kad izprotam diagnozi, ārstēšanas iespējas un prognozi, ar saslimšanu ir vieglāk sadzīvot.

2. Galvassāpju ietekmes noskaidrošana. Konkrētā saslimšanas gadījuma “nasta” katram indivīdam ir atšķirīga. Tās noskaidrošana ir ļoti svarīga, lai varētu pieņemt tālākos ar ārstēšanu saistītos lēmumus. Tas attiecas uz skolas apmeklējumu, ārpusskolas aktivitātēm, sociālo dzīvi, ģimenes vidi utt. Ir objektīvas skalas, ar kuru palīdzību šo ietekmi var izvērtēt.

3. Blakusslimību atpazīšana un ārstēšana. Ir ļoti svarīgi atpazīt un ārstēt ne tikai somatiskās slimības, bet arī psihiskos traucējumus.

4. Nefarmakoloģiska ārstēšana. Galvassāpju dienasgrāmatas rakstīšana, kas darbojas gan kā diagnostisks rīks, lai noskaidrotu potenciālos sāpju ierosinātājfaktorus un citus raksturlielumus, gan arī palīdz ārstēšanas efektivitātes izvērtēšanā. Pie šī soļa pieder arī visi jautājumi, kas saistīti ar “galvassāpju higiēnu”. Jāpiemin arī tādas galvassāpju ārstēšanas metodes kā kognitīvi biheiviorālā terapija, bioloģiskās atgriezeniskās saites (angliski – biofeedback) metode, relaksācijas treniņi, stresa vadīšana. Nozīme ir arī svara mazināšanai, ja ir virssvars, kā arī uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošanai. Šeit iezīmējas multidisciplināras komandas nepieciešamība, kurā ietilpst uztura speciālists, fizioterapeits, psihologs un citi funkcionālie speciālisti.

5. Farmakoloģiska ārstēšana.

Akūta ārstēšana – tā ir ārstēšana, ko izmanto tajā brīdī, kad galvassāpes sākas. Tās mērķis ir apturēt sāpes, lai pacients var atgriezties pie iepriekšējām aktivitātēm un sāpes neatkārtotos. Ja sāpes ilgst līdz 30 minūtēm, tad iesaka pretsāpju medikamentus nelietot, taču sāpju mazināšanai un novēršanai izmantot citas metodes, kas palīdz, – miegu, pastaigas, svaigu gaisu, mieru u.c. No medikamentiem ārsts var nozīmēt nesteroīdos pretsāpju līdzekļus vai triptānus, paracetamolu, nepieciešamības gadījumā – antiemētiskos (pretvemšanas) līdzekļus. Nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, noteikti jāizvairās no barbiturātu, kofeīna un narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošanas, kas bez ārsta ziņas ir bīstami. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai medikamenti netiktu pārdozēti (tos lieto ne vairāk kā 10 dienas mēnesī), jo to nekontrolēta lietošana epizodiskas galvassāpes ātri vien var pārvērst hroniskās;
Profilaktiska ārstēšana – migrēnas un citu primāru galvassāpju ārstēšanā efektīva ir arī profilaktiska ārstēšana. Tās mērķis ir samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti, mazināt ar galvassāpēm saistīto nespēju. Šajā gadījumā medikamentus ārsts piemēro pēc riska un ieguvuma principa, ņemot vērā blakusslimības. Terapijā var tikt izmantoti beta blokatori, pretepileptiskie līdzekļi, flunarizīns, antidepresanti un citi medikamenti, to kombinācijas. Par efektīvāko profilaktisko ārstēšanu uzskata medikamentozo un citu metožu kombināciju, tostarp dzīvesveida pielāgošana.

Prognoze

Prognoze galvenokārt ir atkarīga no tā, cik labi tiek identificēti provocējošie faktori, vai tiek piemeklēta īstā terapija un vai ir apsvērti visi psihoemocionālie faktori. Taču pārsvarā galvassāpes dzīves laikā mēdz atkārtoties, bet, piemeklējot pareizo terapiju, pacienta dzīves kvalitāti tas neietekmē.

Profilakse

Nefarmakoloģiskā ārstēšana, kas jāievēro pacientiem ar galvassāpēm, jeb galvassāpju higiēna bērniem. Ir daudzi faktori, kas izraisa vai pastiprina galvassāpes. Šeit daži ieteikumi, ko var darīt, lai galvassāpes nebūtu tik bieži.

Miegs. Ej gulēt un mosties katru dienu vienā un tajā pašā laikā (arī brīvdienās). Lai kompensētu neizgulētās stundas, brīvdienās neguli vairāk nekā darbadienās. Lielākajai daļai bērnu miegam nepieciešamas 8–10 stundas katru nakti.

Uzturs. Cukura līmenis asinīs arī ietekmē galvassāpes. Tās var izraisīt gan zems, gan pārlieku augsts cukura līmenis asinīs.

Ēd regulāri – trīs ēdienreizes dienā un 1–3 uzkodas starplaikos;
Katrā ēdienreizē centies iekļaut gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan kādu augli vai dārzeni;
Uzņem daudz olbaltumvielu brokastīs stundas laikā pēc pamošanās. Tas pasargās no pēkšņa cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.

Fiziskās aktivitātes. Bērniem un jauniešiem nepieciešamas vismaz 60 minūtes garas mērenas (riteņbraukšana, raita pastaiga u.c.) fiziskās aktivitātes katru dienu. Regulāras fiziskās aktivitātes var mazināt stresa līmeni, uzlabot fizisko formu un mazināt galvassāpes. Pārlieku liela slodze var izraisīt galvassāpes. Panākumu atslēga ir slodzes regularitātē.

Ūdens. Dehidratācija (samazināts šķidruma daudzums organismā) var izraisīt galvassāpes.

Uzņem vismaz 1,5–2 litrus šķidruma dienā;
Izvairies no krāsainiem un gāzētiem dzērieniem.

Dažādas vielas. Ierobežo kofeīna, alkohola un medikamentu lietošanu. Kofeīns ir stimulants, arī tā līmeņa samazināšanās asinīs var izraisīt galvassāpes.

Stress. Stress ir viens no faktoriem, kas var izraisīt galvassāpes. Vingrinājumi (relaksācijas vingrinājumi, meditācija, joga u.c.) stresa mazināšanai var mazināt arī galvassāpes.

Galvassāpju dienasgrāmata. Viens no labākajiem palīgiem galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā gan pacientam, gan ārstam ir galvassāpju dienasgrāmata. Tā palīdzēs noskaidrot galvassāpes izraisošos faktorus, kā arī izvērtēt ārstēšanas efektivitāti.

Galvassāpju dienasgrāmata.pdf

Atvērt Lejuplādēt

Migrēnas dienasgrāmata.pdf

Atvērt Lejuplādēt