Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību, tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē.
Vecāki parasti izjūt lepnumu, ja viņu bērns agrāk nekā citi bērni iemācās staigāt, runāt, sasiet kurpju auklas un veikt citas darbības. Vai agrīnāka attīstība patiesi liecina, ka mazais cilvēks būs talantīgāks vai viņam būs augstāks intelekts? Varbūt par nākotni var spriest pēc kādām citām bērna uzvedības iezīmēm? Vai, ikdienā, vērojot desmit mēnešu vecu mazuli, var noteikt, cik, - apķērīgs viņš būs desmit gadu vecumā? Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību, tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē?
Ikviena bērna attīstība norisinās atšķirīgi, reizēm ātrāk, reizēm lēnāk, reizēm negaidīti pēkšņi. Tomēr vecumposmu attīstības secība ir negrozāma, tās gaitu nav iespējams paātrināt. Visam savs laiks.
Normālu cilvēka augšanu un attīstību regulē daudzi savstarpēji saistīti faktori: ģenētiskie un apkārtējās vides faktori, uztura daudzums un kvalitāte, emocionālā vide, fiziskā un psihiskā veselība, netraucētas hormonālās regulācijas un normālas audu un skeleta atbildes reakcijas uz hormonu iedarbību.
Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību, tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē.
Maziem bērniem līdz pubertātes (dzimumnobriešanas) vecuma sasniegšanai.
Smadzeņu attīstība notiek līdz aptuveni 25 gadu vecumam, un katrā no laika posmiem ir konkrētas funkcijas, kas būtu jāapgūst un jāpilnveido.
Endokrīnā sistēma atbild par dažādu hormonu ražošanu (sintēzi) un izdali (sekrēciju) organismā.
Nepieļaut liekā svara un aptaukošanās attīstību bērniem iespējams, nodrošinot pareizu enerģētisko balansu – veselīgu kaloriju daudzumu atbilstoši bērna vecumam, to sabalansējot ar regulāru fizisko slodzi.
Izvairīgas ēšanas traucējumi ir termins, ko izmanto, lai raksturotu bērnu ēšanas traucējumu apakšgrupu, kas ietekmē bērna lietotā ēdiena vai dzēriena daudzumu un veidu.
Šie testi palīdz noskaidrot bērna stiprās puses, kā arī - valodas, uzvedības, intelektuālās spējas un izaicinājumus.
Lai izvērtētu to bērnu speciālās vajadzības, kuri sasnieguši piecu gadu vecumu, pedagogs izmanto speciālo vajadzību izvērtēšanas veidlapu, kurā norāda, vai bērnam nepieciešams izglītības iestādes atbalsta speciālista atzinums.
