Pārlekt uz galveno saturu

Miegs bērniem ar autiskā spektra traucēumiem (AST) - bieži uzdotie jautājumi

Attēls
Miegs 1-3 gadus vecam bērnam
Created: 23. marts, 2026. gads
Atjaunots: 24. marts, 2026. gads

Miegs bērniem ar AST – vebināra dalībnieku iesūtītie jautājumi. Atbildes sagatavojusi Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega ārste-pediatre Marta Celmiņa. 

Atgādinām, ka katra situācija ir individuāla un šīs atbildes nav pielīdzināmas miega ārsta-pediatra konsultācijai!

Jāņem vērā, ka bērniem ar autiska spektra traucējumiem (AST) miegu var ietekmēt dažādi faktori – skat. Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālistu lekcijas ģimenēm, kurās ir bērni ar AST: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/miega-problemas-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem

Pamati: miega higiēna, režīms un kur sākt

Kāds ir ieteicamais diennakts miega daudzums un gulētiešanas laiks konkrētam vecumam?

Nepieciešamais miega daudzums atšķiras dažādos vecumos: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi#nepieciesamais-miega-ilgums

Jāņem vērā, ka bērniem ar AST šis miega daudzums var atšķirties. Vairāk jāpārrunā ar miega ārstu.

Kā soli pa solim sakārtot vakara rutīnu (ekrāni, gaisma, maltītes, relaksācija)?

Visa pamatā ir miega higiēna un gulētiešanas rutīna. Šie ieteikumi parāda virzienu, bet tos katram jāpielāgo individuāli tieši sev.

Kā strukturēt dienas ritmu bērnam ar miega grūtībām (modināšana, diendusa, aktivitātes)?

 “Miega grūtības” var būt dažādas, kā arī atkarīgas no tā, ko vecāks uzskata par miega grūtībām. Parastajā populācijā nereti ar to tiek saprasts arī pilnīgi normāls miegs (piemēram, bērna pamošanās naktī). Par šo vajadzētu parunāt ar miega ārstu ambulatorajā vizītē. Šeit ir vairāk informācijas, kā sagatavoties vizītei: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/sagatavosanas-vizitei-pie-miega-specialista

Dienas ritms atkarīgs no bērna vecuma un citām lietām (piemēram, citām slimībām).

Vairāk informācijas:

Kādi ir praktiski “pirmie soļi”, ja bērns slikti aizmieg vai bieži mostas naktī?

Paši pirmie soļi:

  1. Mēģināt izprast, vai un kas bērnu traucē. Tās var būt domas, tas var būt satraukums, tās var būt sāpes.
  2. Miega higiēna un gulētiešanas rutīna ir visspēcīgākie un labākie līdzekļi miega kvalitātes nodrošināšanai. Šajā lapā būs informācija par šo: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi
  3. Mošanās naktī pati par sevi ir normāla parādība. Tas var notikt daudzas reizes.  Par to vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi Biežu mošanos naktī var izraisīt dažādi faktori. Aizmigšanas asociācijas, sāpes, citas slimības, trauksme, citas miega slimības (obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms). Par specifiski ar miegu saistītām problēmām vairāk šeit:

Kā mazināt atkarību no vecāka klātbūtnes iemigšanai (pakāpeniska atālināšanās u. c.)?

To sauc arī par aizmigšanas asociāciju. Par to vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/iemigsanas-asociaciju-nomaina

Protams, bērniem ar AST var būt arī citi faktori, kas pastiprina nepieciešamību pēc vecāku klātbūtnes. Šajā lapā ir specifiskāka informācija tieši ģimenēm, kurās ir bērni ar AST. Noskatieties arī video – tur ģimenes dalās savā pieredzē un ar dažādiem padomiem: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/miega-problemas-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem

Pirmsskola/PII un diendusa

Kā pielāgot pirmsskolas izglītības iestādes vidi bērna miegam (gaisma, troksnis, rutīna, sensorie atbalsti)?

Novērot, kas konkrēti bērniņam ir nepieciešams (katram tas ir ļoti individuāls), un runāt ar bērnudārza vadību.

Kā palīdzēt iemigt diendusā bērnudārzā (īpašas stratēģijas bērniem ar AST)?

Diendusas ir sarežģīts jautājums, jo, neskatoties uz joprojām pastāvošo uzskatu, ka diendusas obligāti jāguļ līdz 5-6 gadu vecumam, dažādiem bērniem ir dažādas vajadzības. Par diendusām – vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/diendusas-berniem

Bērniem ar AST īpaši jānovēro, kas bērnam patīk/nepatīk, un tas ir jāpārrunā ar PII vadību. Šeit vairāk specifiski par miegu bērniem ar AST, kā arī video, kurā vecāki dalās pieredzē: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/miega-problemas-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem

Specifiski jautājumi jau jāpārrunā ar speciālistu.

Kā rīkoties, ja bērns nevēlas gulēt vai pēc piespiedu pamošanās piedzīvo histēriju?

Šeit varētu būt dažādi faktori – izrunājams individuāli.

Pastāv iespēja, ka bērns tiek likts gulēt bērna diennakts ritmiem nepiemērotā laikā. Pavērojiet, kad bērnam ir miegainības pazīmes. Tas ir laiks, kad vajadzētu būt jau gultiņā un mēģināt iemigt. Tas nozīmē, ka kādu laiku pirms miegainības pazīmju parādīšanās, vide jāpadara klusāka, mierīgāka, bet aktivitātēm jābūt nomierinošākām.

Mošanās ar histēriju – iespējams, ka bērns pamodināts dziļā miega laikā. Par miega fāzēm vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi

Fiziskās aktivitātes un miegs

Cik piemērotas/nepiemērotas ir intensīvas fiziskās aktivitātes dienas otrajā pusē?

Vairumam cilvēku tas traucē miegam, bet ir daži cilvēki, kam intensīva slodze rada nogurumu un palīdz iemigt.

Kā sadalīt slodzi (ritms, noslēguma “cool‑down”), lai aktivitātes palīdzētu, nevis traucētu aizmigšanai?

Miegam nepieciešamas nomierinošas aktivitātes jau kādu laiku pirms normālā gulētiešanas laika. Katram tas var būt kas cits. Piemēram, ir bērni, kam vanna palīdz nomierināties, bet ir bērni, kurus vanna uzmundrina.

Melatonīns un medikamenti

Vai bērniem drīkst lietot melatonīnu: kam, cik daudz, cik ilgi, cik bieži?

Melatonīns ir hormons, kas palīdz regulēt miegu un nomodu. Lielākajai daļai cilvēku tas izdalās pietiekamā daudzumā un tā lietošana nav nepieciešama, jo miegu lielākoties traucē citi faktori, ne melatonīna nepietiekamība. Arī jauniešiem, kas neiet gulēt līdz vēlai naktij, melatonīns noteikti nebūs ne pirmā, ne otrā izvēle miega traucējumu ārstēšanai.

Melatonīns bērniem nepieciešams tikai īpašos gadījumos – piemēram, dažiem (ne visiem!) bērniem ar AST vai dažādām ģenētiskajām slimībām. Vai arī pusaudžiem, kam miega ārsts ir noteicis aizkavētu melatonīna izdalīšanos.

Melatonīnu vajadzētu lietot tikai pēc ārsta ar padziļinātām zināšanām miega medicīnā rekomendācijām. Jāņem vērā, ka melatonīna preparāti ir dažādi – ir tādi, kam ir īsāks iedarbības laiks un tādi, kam ir garāks iedarbības laiks. Ļoti svarīgi ir pareizi izvērtēt, kuram pacientam kas nepieciešams. Melatonīns ir hormons, un to nedrīkst lietot bezatbildīgi.

Kad miega traucējumus nedrīkst mēģināt risināt ar medikamentiem (piem., neiroleptiki bez skaidras indikācijas)?

Lietot medikamentus bez reālas indikācijas var būt pat arī ļoti bīstami. Ja ārsts (piemēram, bērnu psihiatrs vai bērnu neirologs) ir izrakstījis citu iemeslu dēļ, tas ir saprotams, bet šiem medikamentiem NEKAD nevajadzētu tikt izmantotiem kā pirmajai izvēlei konkrēti tieši miega traucējumu ārstēšanai, kamēr nav izvērtēti dažādi faktori.

Miega traucējumi ir ļoti dažādi. Iemigšanas traucējumus, nemierīgu vai nekvalitatīvu miegu, pastiprinātu miegainību var izraisīt ārkārtīgi DAUDZ dažādu faktoru. Pieredze rāda, ka vecāki nereti arī pilnīgi normālu bērna miegu uztver kā “miega traucējumus”, jo īsti nepārzina normāla miega fizioloģiju. Tas ir īpaši izplatīts bērnu ar tipisku attīstību vidū, bet dažkārt arī bērniem ar AST.

Pirmais solis – jāizvērtē, vai miega traucējumus nerada kādi citi iemesli. Piemēram - aizmigšanas asociācijas, sāpes, citas slimības, uzvedības traucējumi, trauksme, citas miega slimības (obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms).

Par specifiski ar miegu saistītām problēmām vairāk šeit:

AST un UDHT – specifiskie jautājumi

Kāpēc bērniem ar AST biežāk ir aizmigšanas/mostas grūtības un nojucis ritms (naktī neguļ, dienā guļ)?

Par to šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/miega-problemas-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem

Noskatieties arī miega konferenci ģimenēm, kurās ir bērni ar AST – tur tieši par to tie runāts.

Specifiski jautājumi risināmi ar speciālistu.

Kā pielāgot dienas ritmu bērnam ar AST un miega traucējumiem (praktisks plāns)?

Specifiski un individualizēti jārunā ar speciālistu.

Kā atvieglot aizmigšanu un pagarināt nakts miegu bērnam ar AST?

Nepieciešamais miega daudzums atšķiras dažādos vecumos: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi#nepieciesamais-miega-ilgums

Jāņem vērā, ka bērniem ar AST šis miega daudzums var atšķirties. Vairāk jāpārrunā ar speciālistu.

Iemigšanas traucējumus var izraisīt ārkārtīgi DAUDZ dažādu faktoru.

Visa pamatā ir miega higiēna un gulētiešanas rutīna. Šie ieteikumi parāda virzienu, bet tos katram jāpielāgo individuāli tieši sev.

Kā arī jāizvērtē, vai miega traucējumus nerada kādi citi iemesli. Piemēram, aizmigšanas asociācijas, sāpes, citas slimības, uzvedības traucējumi, trauksme, citas miega slimības (obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms).

Par specifiski ar miegu saistītām problēmām vairāk šeit:

Bērniem ar AST dažkārt varētu būt nepieciešams melatonīns. Šī hormona lietošana gan ir jāpārrunā ar miega ārstu.

Vai labs miegs bērnam ar AST var liecināt par labāku funkcionēšanu, vai tas nav drošs rādītājs?

Jā, labāks miegs noteikti var rezultēties ar labāku funkcionēšanu.

Vai nakts enurēze var būt saistīta ar AST/UDHT miega traucējumiem?

Nakts enurēze ir salīdzinoši bieži sastopama: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/simptoms/nakts-enureze#:~:text=Enur%C4%93ze%20ir%20periodiska%2C%20nekontrol%C4%93ta%20ur%C4%ABna,b%C4%93rniem%20p%C4%93c%20piecu%20gadu%20vecuma.&text=B%C4%93rnu%20%C4%81rsti%20par%20norm%C4%81lu%20uzskata,sp%C4%93ja%20kontrol%C4%93t%20do%C5%A1anos%20uz%20tualeti.

Dažkārt neatpazīts nakts enurēzes iemesls ir arī obstruktīva miega apnoja: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/obstruktiva-miega-apnoja

Klīniskie “sarkanie karogi” un speciālistu maršruts

Kādos gadījumos un pēc kādiem kritērijiem nosūtīt bērnu pie miega speciālista?

Miega problēmas ir ļoti dažādas, tādēļ arī atšķiras pieeja. Šeit vairāk par dažādām miega problēmām un to, kas darāms katras problēmas gadījumā: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas

Miega ārsts – pediatrs ir speciālists ar padziļinātām zināšanām miega medicīnā un var palīdzēt izvērtēt dažādus miegu traucējošos faktorus, kā arī nosūtīt pie citiem speciālistiem. Šeit ir informācija, kā sagatavoties vizītei pie miega ārsta – pediatra: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/sagatavosanas-vizitei-pie-miega-specialista

Kādas ir izmeklēšanas iespējas miega centrā (poligrāfija, polisomnogrāfija, aktigrāfija u. c.)?

Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir pieejamas praktiski visas miega izmeklēšanas iespējas gan bērniem, gan pieaugušajiem:

Jāņem vērā, ka šie izmeklējumi nepieciešami specifiskos gadījumos, nevis visiem bērniem, kam ir “miega traucējumi”. Šo izmeklējumu nepieciešamību izvērtē speciālists. Uz izmeklējumiem var nosūtīt pediatrs, bērnu neirologs un otorinolaringologs. Nosūtošajam ārstam jāaizpilda īpaša forma, kā arī jāuzraksta nosūtījums (ar konkrētām diagnozēm). Vairāk informācijas par to šeit – nepieciešamības gadījumā to var parādīt savam ārstam: https://www.bkus.lv/lv/pieteikums-miega-izmeklejumam

Tiek izvērtēta ārsta pieteikumā esošā informācija un indikācijas izmeklējumam, tādēļ šī nosūtījuma forma jāaizpilda rūpīgi. Diemžēl pieredze rāda, ka ir bijuši gadījumi, kad lūdz veikt miega izmeklējumu tādēļ, ka “pusaudzis negrib iet gulēt un skatās telefonu” vai arī “zīdainis naktī mostas un grib krūti”.

Bērniem miega izmeklējumi ir valsts apmaksāts pakalpojums. Uz izmeklējumu piesaka un nosūta ārsts (skat. augstāk).

Pieaugušajiem pagaidām Latvijā miega izmeklējumus apmaksā vien gadījumā, ja ir kāda no retajām slimībām ar ORPHA kodu. Uz izmeklējumu var pieteikties, rakstot uz epastu miegs@bkus.lv.

Elpošana miegā: mute vaļā, krākšana, ENT

3‑gadnieks ar muti vaļā un pusatvērtām acīm miegā – kad tas ir normāli, kad vērsties pie LOR vai miega speciālista?

Vajadzētu vērsties pie ORL.

Vai un kā izvērtēt obstruktīvas miega apnojas risku (krākšana, svīšana, nemierīgs miegs, dienas miegainība)?

Pēc klīniskajām pazīmēm. Par to vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/obstruktiva-miega-apnoja

Pirmais gājiens – pie ORL. Jāņem vērā, ka daži bērni ar AST varētu neļauties apskatei, tādēļ varētu būt nepieciešama elpceļu endoskopiska apskate miegā (BKUS pieejama). Par to vairāk runājiet ar savu ORL!

Iespējams, ORL varētu nosūtīt bērnu arī uz miega izmeklējumu poligrāfiju, kura ietvaros izvērtē elpošanu: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/izmeklejums/poligrafija

Uz šādu izmeklējumu var nosūtīt pediatrs, bērnu neirologs un otorinolaringologs. Nosūtošajam ārstam jāaizpilda īpaša forma, kā arī jāuzraksta nosūtījums (ar konkrētām diagnozēm). Vairāk informācijas par to šeit – nepieciešamības gadījumā to var parādīt savam ārstam: https://www.bkus.lv/lv/pieteikums-miega-izmeklejumam

Tiek izvērtēta ārsta pieteikumā esošā informācija un indikācijas izmeklējumam, tādēļ šī nosūtījuma forma jāaizpilda rūpīgi.

Naktī pamošanās, nakts terori un “nemierīgas kājas”

Kā samazināt biežas pamošanās (5+ reizes, prasa klātbūtni)?

Tās ir aizmigšanas asociācijas. Par tām vairāk šeit (ņemot vērā arī hipersaites): https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/bieza-mosanas-nakti

Nakts terori vs. murgi: kas tas ir, kā atšķirt, ko darīt?

Par to vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/parasomnijas

“Kāju krampi”/nemierīgas kājas sajūta: kādi izmeklējumi un ārstēšanas iespējas (Fe/ferritīns, magnijs, stiepšana u. c.)?

Krampji kājās ne vienmēr, bet varētu būt nemierīgo kāju sindroma pazīme. Par to vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/nemierigo-kaju-sindroms

Svīšana (piem., stunda pēc iemigšanas, slapji mati) – iespējamie iemesli un izvērtēšana.

Dažādi iemesli. Ģimenes ārsta vadīta izmeklēšana.

Sensorā regulācija un miegs

Kad palīdz smaguma segas, dziļā spiediena stimuli, masāža, “stūrakmeņu” relaksācijas elementi?

Ļoti individuāli. Pastāv uzskats, ka smagā sega ir “brīnumlīdzeklis”, tomēr kādam tā var patikt, kādam – būt vienaldzīga, kādam – nepatikt.

Vairāk – tieši specifiski ieteikumi bērniem ar AST šeit. Noskatieties video, kuros tieši par to runā ģimenes: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/miega-problemas-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem

Kā droši izvēlēties sensoros palīglīdzekļus (svars, temperatūra, higiēna, drošība)?

Individualizēti. Pārrunājiet to ar savu ārstu.

Īpašas situācijas un hroniskas sāpes

Kā sakārtot miegu, ja ziemā sāp kājas/mugura, bet pretsāpju zāles nav piemērotas (smadzeņu bojājumu dēļ)?

Sāpju speciālista konsultācija https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/arsta-specialitate/algologs

Vecāku klātbūtne un robežas

Bērns aizmieg tikai, ja pirmais iemieg vecāks vai vajag gulēt blakus – kā pakāpeniski mainīt šo paradumu?

Informācija šeit – noteikti ņemiet vērā arī hipersaitēs esošo informāciju: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/bieza-mosanas-nakti un https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/iemigsanas-asociaciju-nomaina

Ko darīt, ja bērns pārnāk uz vecāku gultu naktī un meklē glāstus/tuvumu?

To dara daudzi bērniņi – arī dažādos vecumos.

Bieži tas saistīts ar iemiegšanas asociācijām – t.i., ja vecāks ir klāt iemigšanas laikā, tad, pamostoties naktī, bērnam var būt nepieciešami līdzīgi apstākļi. Par to – vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas/bieza-mosanas-nakti

Visa, visa pamatā ir miega higiēna un gulētiešanas rutīnas. Par to – vairāk šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi

Pusaudži un diennakts ritmi

Pusaudžiem vēlu aizmigšana (piem., 02:00) un īss miegs 5–6 h: riski un ko darīt?

To var veicināt dažādi faktori. Vairāk informācijas šeit – ņemot vērā hipersaitēs esošo informāciju:

Vēršoties pie miega ārsta, nepieciešams pirms tam aizpildīt miega dienasgrāmatu (skat. norādītajās saitēs). Vēlams, lai miega dienasgrāmata tiktu pildīta gan brīvlaikā, ļaujot jaunietim gulēt pēc sava režīma, gan skolas dienās.

Kad apsvērt diennakts ritma iejaukšanos (gaismas terapija, melatonīna laiks, skolas grafiks)?

Diennakts ritma traucējumu ārstēšanas metožu apsvēršanā jāvēršas pie miega ārsta – pediatra. Šeit informācija, lai sagatavotos: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/sagatavosanas-vizitei-pie-miega-specialista

Vēršoties pie miega ārsta, nepieciešams pirms tam aizpildīt miega dienasgrāmatu (skat. norādītajā saitē). Vēlams, lai miega dienasgrāmata tiktu pildīta gan brīvlaikā, ļaujot jaunietim gulēt pēc sava režīma, gan skolas dienās.

Atsevišķi gadījumi un diferencdiagnostika

AST bērns mostas vienā un tajā pašā laikā un meklē vecākus – iespējamie cēloņi (trauksme, ritms, apnoja, sāpes) un risinājumi?

Individuāli izvērtējams. Vairāk informācijas šeit:

9‑gadnieks ar biežu uztrūkšanos, sāpēm/ausu turēšanu, skaņu jutību un EEG epiletformu – kāds ir turpmākās izmeklēšanas plāns (vai jāatkārto EEG, jāvērtē miega epilepsija, jāapsver MR u. c.)?

Pēc ārstējošā bērnu neirologa norādījumiem.

Vai pilnmēness ietekmē miegu – kas ir mīts, kas fakts, ko darīt ar šiem novērojumiem?

Jā, daudzi vecāki novēro saistību starp miegu un pilnmēnesi.

Ko darīt – atkarīgs no tā, kādi miega traucējumi parādās pilnmēness laikā: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-problemas#informativie-materiali

 

Vairāk informācijas par miegu

 

Saistītās diagnozes

Saistītās ārstu specialitātes

Tēma

Miegs

Miegam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtas un veselības uzturēšanai un veicināšanai.